{Portugāles ziemeļu puses gardums - FRANCESINHA}

Arī Portugālē, kā lielākoties visās Eiropas valstīs, katra reģiona iedzīvotāji laika gaitā ir radījuši savu kulta ēdienu (vai pat vairākus). Es dzīvoju Težu upes (Rio Tejo), kas Portugāles dienvidus atdala no Lisabonas un tālāk jau ziemeļu daļas, otrā krastā un pārsvarā baudīju tieši dienvidniekiem raksturīgos ēdienus, tomēr man nemaz nebija jādodas uz Porto, lai nogaršotu ziemeļnieku kulinārijas "brīnumu" FRANCESINHA (franseziņa). Ar šo interesanto ēdienu pirmoreiz vīrs mani uzcienāja kādā nelielā, feinā vietējā krodziņā ar nosaukumu "Casa das Francesinhas", un jāsaka, lai cik skeptiski es sākumā nebūtu noskaņota, klausoties aprakstu par maizes šķēlēm ar gaļu un desu, aplietu ar mērci, iemīlējos tajā no pirmā kumosa :)

Paši portugāļi stāsta, ka nosaukums francesinha (francūzietīte, ja precīzi un latviski nepareizi tulkojam) ir radies jo, francesinha ir tikpat pikanta, cik sieviete francūziete :)

Francesinha noslēpums ir rodams tieši mērcē, un no tās pagatavošanas būs atkarīga ēdiena kopējā garšas kvalitāte. Katram krodziņam Portugālē ir sava, gadu gaitā izstrādāta īpašā recepte un neviens savā meistarībā nemaz tik dāsni nedalās, tādēļ ilgu laiku neriskēju nemaz ķerties klāt francesinha. Pirmās reizes rezultāts manas garšas kārpiņas īpaši neiepriecināja, tādēļ mēģināju vēlreiz, lai pagatavotu mērci tādu, kas tīk.

Sastāvdaļas mērcei (+/- 5 porcijām):

2 sīpoli
3 ķiploku daiviņas
50 gr sviests
gabaliņš žāvēta speķa ar ādiņu
2 lauru lapas
4 ēd. k. tomātu pasta
200 ml labs gaļas buljons
200 ml baltvīns
500 ml alus (kāds no light versijas)
50 gr. brendijs
50 gr. Porto (kad vairāk nebija, aizvietoju ar Licor 43)
1.5 ēd. k. milti
sarkanie pipari

Liekam katliņā sviestu, smalki sagrieztus sīpolus un ķiplokus, lauru lapas, speķa gabaliņu un ļaujam visam nedaudz pasutināties uz plīts, ik pa brīdim apmaisām.

Kad sīpoli kļuvuši zeltaini, pievienojam labu tomātu pastu un baltvīnu, kad uzmet burbuli, pielejam alu un uz lēnas uguns pavāram ~15 min.

Ja vien jūs neesat absolūti apiņu fani un rūgtums nesilda jūsu dvēseli kā medus Vinniju, silti iesaku izvēlēties ļoti, ļoti gaišu alu. Ta kā pati neesmu alus cienītāja, pirmo reizi gatavojot, lūdzu padomu savam lielajam dēlam, kurš ta' latvju alus tas labākais esot? Man ieteica Lāčplēsi, tumšo... Nu, ko lai saka. Mērce jau it kā garda, bet tas rūgtums... nogalina.

Pēc noteiktā laika iejaucam buljonā miltus un pievienojam mērcei, uzvārām. Kad sāk vārīties mērce, izņemam ārā lauru lapas un speķa gabalu. Ar rokas blenderi visu samaļam  līdz masa kļūst viendabīga.

Uzliekam atkal uz uguns un pielejam klāt brendiju un Porto vai liķierīti. Pieberam šķipsnu sarkano piparu un pavārām kādas 2-3 minūtes.

Talāk seko improvizācija.

Katrai personai būs nepieciešams:
3 šķēles viegli apgrauzdētas tostermaizes,
dažādu gaļiņu un desu kombinācijas,
5 ļoti plānas, vēlams četrkantīgas, siera šķēlītes

Vienai šādai porcijai portugāļi izmanto ~5 dažādu veidu gaļas izstrādājumus. It kā šķiet šaušalīgi daudz, bet Portugālē gaļu, desas un sieru veikalos griež tik plānās šķēlītēs, ka tām var redzēt cauri :) Latvijā griežamie aparāti ir noregulēti pavisam citadāk - viena šķēle šeit pret trim Portugālē!

Un tā - var sacept pavisam caurspīdīgu liellopa gaļas šķēli un vienu svaigu cepamdesiņu (labāk ne no kombināta, bet kādu, teiksim, Jāņa Saukas ražotu gardumdesu), paņemt Latvijā nopērkama spāņu ražojuma vārītā šķiņķa un desas ar nosaukumu mortadela šķēlīti, kā arī kādu labu žāvētas desas šķēlīti, chorizo, piemēram.

Kad esam izvēlējušies gaļiņas, ko liksim starp maizēm, sākam visu likt kopā:
1. maize
2. ceptā gaļa
3. žāvētās desas šķēle
4. mortadela
5. maize
6. cepamdesiņa
7. vārītais šķiņķis
8. maize
9. siers - 4 šķēlītes katra no savas puses tā, lai nokarājas kā galdauta malas, un vienu - pašā viducī

Atkārtojam tik reizes, cik ēdājiem esam paredzējuši pasniegt francesinha. Liekam uz kādām 7-8 minūtēm cepeškrāsnī, lai maizīte uzspēj sasilt un siers pakust.

Pasniedzam dziļā šķīvī, bagātīgi pārlietu ar mērci. Portugāļi klāt ēd frī kartupeļus un piedzer aliņu, bet man tas šķiet krietni, krietni, krietni par daudz, jo jau noēdot šo brīnumu vēders plīst pušu kā tam vilkam, kurš aprija septiņus kazlēnus:))

Lai gards, ka nenoēsties!