{krāsnī ceptas garneles ar ķiplokiem un laimu}

Sastāvdaļas:
1kg garneles čaulā
250ml olīveļļa
5-7 daiviņas ķiploks
1 čili pipars
sāls
zaļumi
laims

Parasti garneles čaulā ir pieejamas saldētā veidā, tādēļ jāsāk ar atsaldēšanu - 24h pirms gatavošanas, pārliekot tās no saldētavas ledusskapī. Ja gatavošana paredzēta vakarā, var izņemt no saldētavas no rīta un atsaldēt istabas temperatūrā.

Kad garneles atkusušas, rūpīgi nosusinam tās papīra dvielī un kārtojam uz cepešpannas.

Apberam garneles ar smalki sakapātiem ķiplokiem, čili piparu un zaļumiem. Es lietoju kinzu, bet tiem, kam nepatīk, labi derēs pētersīļi vai dilles vai abi kopā.

Latvijā pieejamās garneles parasti jau ir vārītas (sarkanas), un sāls tām arī pievienota, tādēļ ar sāli aizrauties nevajadzētu. Taču, ja gatavojam nevārītās garneles (pelēkas vai rozīgas, atkarībā no šķirnes), sāls ir nepieciešama.

Gribu atspēkot mītu, ka garnelēm sāli nevajag, jo nāk no sālsūdens. Pilnīgas muļķības! Šis mīts ir radies tikai tāpēc, ka uz Latviju tiek eksportētas tikai vārītas garneles AR SĀLI, gan tās, kas čaulā, gan tās, kas bez čaulas.

Kad garnelēm pievienots viss paredzētais, pārlejam olīveļļu un uzmanīgi apmaisām. Pat ne apmaisām, bet pacilājam, lai eļļa nokļūst arī cepamtrauka apakšā. Eļļu var lietot arī krietni mazāk, taču mērcīte, kas rodas cepšanas procesā, ir pāris lieko kaloriju vērta!

Sagatavotās garneles liekam iekšā sakarsētā cepeškrāsnī un cepinam minūtes 10-15 jau vārītās, vai arī - ja tās ir nevārītas - kamēr kļūst sarkanas.

Jau gatavām garnelēm pārslaka laima sulu. Var lietot citronu, taču laims man tīk labāk tā maigākas garšas dēļ.
Ēd ar baltmaizi, to laužot gabalos un mērcējot neatkārtojamajā eļļas un garšvielu maisījumā...

Lai gards, ka nenoēsties!!!