{confeitaria nacional - ieskats Portugāles virtuvē}

Confeitaria Nacional jeb Nacionālā Konditoreja ir vieta, kur noteikti jāiegriežas, apmeklējot Lisabonu. Dibināta 1829. gadā, šogad tā svin 181-o tās pastāvēsanas gadadienu. Iespaidīgi, ne?

Patīkami pārsteidz ne tikai plašais kūciņu un cepumiņu klāsts, bet arī konditorejas interjers. Jāpiebilst, ka portugāļiem nav īpaši raksturīgi ieguldīt līdzekļus interjera izveidē. Svarīgāk par to, ar ko var pamielot aci, ir tas, kas nonāk vēderā, proti, garšīgi pagatavots ēdiens un vēlams - daudz.
Augstie griesti, krāšņie ornamenti un neapstrādāta koka sijas mazliet atgādina Pārdaugavas atjaunotos koka namus un uzjundī viegli dūmakainu smeldzi. Savdabīgu romantisma devu telpai piešķir Vintage stila gaismas ķermeņu un Damaskas rakstā tērpto sienu kombinācija.

Mazliet apjūkot no piedāvājuma, šoreiz izvēlējāmies Ninhos Chocolate (Šokolādes ligzdas) un Bolo Noz Chantilly (Valriekstu putukrējuma kūka).
Šokolādes ligzdiņas pamatā ir baltais biskvīts, pamatīgi mērcēts sīrupā, šokolādes krēms un man nezināma sastāvdaļa olas dzeltenuma krāsā. Iespējams, ka tie ir paši smalkākie makaroniņi, apstrādāti ar sīrupu. (Izrādās, ka nezināmā sastāvdaļa ir ne tikai olu dzeltenuma krāsā, bet tas tieši ir pats olas dzeltenums, kas, pēc īpašas tehnoloģijas, vārīts cukura sīrupā un saucas Fios de Ovo - olas pavedieni)
Ārkārtīgi jauka tendence portugāļu konditorejās ir biskvīta mitrināšana, kas kūku pasargā no tam raksturīgā sausuma, taču Nihos Chocolate meistars ar cukuru bija rīkojies pārāk dāsni. Kas par daudz, tas par skādi. Man šķita krietni par saldu.
Bolo Noz Chantilly kusa mutē. Fantastiski mīksta valriekstu mīkla, dabīgais (!) putukrējums un daudz, daudz valrieksti. Sajutos kā Marie Antoinette, pilnīgi godīgi.

Gards, ka nenoēsties!