Jau vairāk kā nedēļu mani savā varā ir pārņēmis Desertu Dievs, kas ne mirkli neatstājas un paģēr darboties bez apstājas, rokas nenolaidušai - cepināt, cepināt un vēlreiz cepināt, cenšoties panākt perfekta izskata macarons. Nu pilnīgi kā Ļeņinam: mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!
Līdz ar kaudzi izcepto dažnedažāda izmēra, sastāva, krāsas un garšas latvju valodā nosaukto mandeļu cepumiņu (kas nu absolūti nemaz neataino šī izcili smalkā deserta būtību), man diezgan lielā kvantumā pāri ir palikuši izsijātie mandeļu milti, proti, mandeļu rupjākās daļiņas, kas netiek cauri sieta cenzūrai. Ak, jā. Un vēl no vakardienas palikušie divi olu dzeltenumi, ko droši var aizstāt ar vienu veselu olu, ja nu gadījumā arī jūs neesat saslimuši ar macaron gatavināšanas slimību un jums ledusskapī nestāv kaudze ar neizlietotiem olu dzeltenumiem.
Izejvielas ir jāizmanto, jo es svēti ticu, ka visam šajā dzīvē ir jābūt nepārtrauktā kustībā, nevis iestigušam un sastingušam, aizmirstam un nelietotam. Un tieši šī prozaiskā iemesla dēļ sestdienas rītā top skaista, krāsaina, pavasarīga, smalka un garda, ka nenoēsties burkānkūka!
{kūkai}
200gr. rīvēti burkāni
2 olas + 2 olu dzeltenumi
110 gr. cukurs
130 gr. mandeļu milti
60 gr. milti
2 ēd.k. vīnogu kauliņu eļļa
miziņa no 1 neliela sarkanā apelsīna
1 ēd.k. čia sēklas
1 t.k. ar kaudzi cepamais pulveris
{glazūrai}
80 gr. pūdercukurs
sula no 1/2 neliela sarkanā apelsīna
{cukura mežģīnei}
30 gr. cukurs
30 gr. cukura sīrups
1 t.k. sarkanā apelsīna sula
10-15 ml spirts vai kāds cits 80° alkohols, piemēram rums.
Uzkarsējam cepeškrāsni līdz 180°C
Uz smalkās rīves sarīvējam burkānus.
Olas un olu dzeltenumus saputojam ar cukuru līdz tie kļūst gaiši un gaisīgi. Pievienojam burkānus, eļļu un smalki sarīvētu apelsīna miziņu. Ar silikona lāpstiņu samaisām.
Atsevišķā traukā sajaucam mandeļu miltus, miltus, cepamo pulveri un čia sēklas. Pievienojam olām un kārtīgi samaisām.
Ar pindzelītes palīdzību ieeļļojam cepamo formu. Es cepu garenā 30x12cm formā, ja cepsiet apaļā, 22-24cm būs tieši laikā.
Lejam mīklu iekšā un liekam krāsnī uz 40-50min. Gatavību pārbaudām ar koka irbulīti. Ja tas nāk ārā sauss, kūka gatava.
Kamēr kūka cepas, pūdercukuru sajaucam ar apelsīna sulu.
Katliņā ieberam cukuru, pielejam sīrupu un 1 t.k. apelsīna sulu. Vārām, līdz viss sāk karamelizēties, kļūt brūngans. Ja ir speciāls termometrs, temperatūrai vajadzētu sasniegt kādus 130-140°C. Uz aci nosakām pēc brūnuma:)
Noklājam pergamentu (nedaudz lielāku gabalu par A4 lapu) un ar silikona pindzelīti nosmērējam ar spirtu. Lejam virsū karsto cukura karameli, mēģinot ar otru roku pacelt papīru tā, lai karamele iztek pa visu virsmu. Verdošie cukura burbuļi kopā ar spirtu veidos skaistas mežģīnes.
Kad kūka izcepusies, ~10 min. dzesējam formā, pēc tam uz restītes. Pilnīgi atdzisušai kūkai pārlejam glazūru un rotājam ar salauzītām cukura mežģīnēm. Būtībai jau ne glazūra, ne mežģīnes nemaz nav nepieciešamas, kūka ir ļoti garšīga pati par sevi.
Lai gards, ka nenoēsties!
Ak, man būtu žēl ēst tādu skaistumu! :)
ReplyDeletePaldies!:)
DeleteIzskatas debeskigi! Kas ir mandelu milti,vai tas ir tas pasas mandeles,tikai samaltas?
ReplyDeletePaldies! :)
DeleteJā, tās ir ļoti smalki samaltas mandeles. Es pērku Gemosā, Spānijā ražotas, starp citu
Paldies,ta jau es domaju,kaut ilgi lauziju galvu kas ir mandelu milti.Jo mums Spanija tadi manelu milti nemaz nav un neviens neko par tadiem nezin,tikai izsaka minejumus.Tas mandeles,kas samaltas,sauc vnk par samaltam mandelem. Bez samaltam mandelem mums vel ir diezgan siki,skaistos kvadratinos sadrupinatas mandeles,ari loti panas skaidinas saskeletas u.t.t.
Delete