Lazanjai, proti, tieši tāpat kā arī citām ēdienu receptēm, ir miljoniem pagatavošanas veidu. Katrs pavārs, mājsaimniece to gatavo pēc savas
šnites, tāpat arī es gadu gaitā, mēģinot un kļūdoties, esmu izveidojusi sev tīkamāko lazanjas versiju.
Šī ir pamata versijas recepte, bet lazanju var pilnveidot un pārveidot pēc savas patikas, katru reizi mainot pildījuma sastāvu - piemēram, klasiskajai Boloņas mērcei pievienojot sēnes, selerijas kātu, žāvētu gaļu utt.
{boloņas mērce - bolognese}
Sastāvdaļas:
400gr maltas cūkgaļas
400gr maltas liellopa gaļas
1 sīpols
2-3 daiviņas ķiploka
3 palieli tomāti
~5 ēd.k. tomātu mērces
3/4 glāzes piena
sāls
pipari
olīveļļa cepšanai
iespējams, ka būs vajadzīgs kāds malks buljona.
Gatavošana:
Nelielā daudzumā olīveļļas apcep pēc patikas sagrieztus sīpolus un ķiplokus. Tā kā man šīs garšvielas labi iet pie sirds, sīpolus griežu pusaplīšos un ķiplokus šķēlītēs. Ja kāds pret sīpola un ķiploka gabaliņiem ēdienā izjūt zināmu nepatiku, nebūs ne vainas, ja tie tiks smalcināti pat virtuves kombainā.
Kad sīpoli kļuvuši zeltaini, laiks pievienot malto gaļu. Pieber sāli un svaigi maltus melnos piparu pēc sirds patikas. Ik pa brīdim apmaisot, cep kamēr gaļa gatava, proti viss šķidrums ir iztvaikojis, un tā kļūst brūngana.
Kārtīgas saimnieces un labās meitenes tomātus, pirms tos pievienot gaļai, atbrīvo no miziņas. Es gan neesmu labā meitene un to nedaru (atruna: laika taupīšanas pēc), bet labrāt padalīšos kā to dabūt gatavu.
Tas ir pavisam vienkārši - tomāta apakšā ar asu nazi iegriež palielu krustiņu un tomātiem uzlej virsū verdošu ūdeni. Pēc pāris minūtēm miziņa lobās nost ka prieks!
Tātad - tomātus sagriež nelielos kubiņos un pievieno gaļai. Mazliet pacep, pieliek tomātu mērci, apmaisa, pielej pienu, atkal apmaisa. Te ir jāskatās mērces biezums. Iespējams, ka vajadzēs pieliet klāt nedaudz buljonu.
Vislabākais ir mājās vārīts buljons, ja nav lielu pretenzeiju pret E-vielām, var pievienot no kubiņa gatavotu. Es parasti, ja nav mājas buljona, vārošā ūdenī ieberu padaudz "Anniņa bez sāls" garšvielu maisījuma, kas to burvīgi aizstāj.
Mērcei ir jābūt ne pārāk šķidrai, ne arī pārāk biezai. Ar ko lai salīdzina konsistenci?! Piemēram, kā labai krēmzupai.
Un tā, kad vajadzīgā konsistence mērcei ir dabūta, pannai vāku virsū un ļaut pasutināties kādas 20 minūtes. Pēc brītiņa jāpaskatās, vai šķidrums nav pārāk iztvaikojis. Ja nepieciešams, jāpielej vēl mazliet buljons.
Ja ir laiks un vēlēšanās, mērci var sutināt vairākas stundas, kā tas arī pienākas klasiskajai Boloņas mērcei. Jo ilgāk mērci sutina, jo gardāka tā kļūst... Es gan to esmu darījusi tikai pāris reizes mūžā, jo
nekad taču nav laika!!!
Kamēr viena mērce top, gatavojam otru!
{bechamel mērce}
Sastāvdaļas:
50gr sviests
2 ēd.k. ar kaudzi milti
~800ml piens
200gr rīvēts siers
sāls
pipari
muskatrieksts
var pielikt sinepes asumiņam
Katliņā izkausē sviestu uz pavisam lēnas uguns, lai nekļūst brūns. Pievieno miltus un kārtīgi izmaisa, vislabāk to darīt ar putojamo slotiņu, ja tāda atrodas.
Lēnām lej klāt pienu, nepārtaukti maisot tā, lai nesaiet kunkuļos. Ļoti ķēpīga padarīšana!Arī šajā procesā putojamā slotiņa ir ļoti labs palīgs. Uguni uzgriezt stiprāku tikai tad, kad viss piens katliņā. Pieberam sāli, piparus, uzrīvējam muskatriekstu (aptuveni pusi tējkarotes). Var lietot jau maltu muskatriekstu, bet svaigi rīvētam būs cits aromāts, tāpat kā svaigi maltiem pipariem atšķirībā no pirktiem maltiem. Sinepes piešķirs asumiņu mērcei, bet tās nav obligātas. Arī muskatriekstu var nelikt, ja nepatīk, nav liela bēda.
Nepārtaukti maisot, gaidam pirmo burbuli. Mērce ir mazliet sabiezējusi, un tagad laiks likt klāt rīvēto sieru. Apmaisam, sagaidam atkal burbuli un mērce gatava!
Domājams, ka pa šo laiku arī Boloņas mērcei vajadzētu būt gatavai, bet tas nu jāskatās pašai (-am). Ja mērce ir
ok, seko pats
nopietnākais - kārtošanas process.
{lazanjas kārtošana}
Pirms ķerties klāt pie kārtošanas, uzsildīt cepeškrāsni līdz 180ºC.
Cepšanai vislabāk derēs čertstūrains stikla cepeštrauks. Man pašai ir ovāls, tas gan nedaudz sarežģī kārtošanu, bet nav nekas traks - tikai mazliet jāpalauza lazanjas plāksnītes, lai apsegtu virsmu korekti. Nebūs ne vainas arī metāla cepešpannai ar augstām malām.
Vieglāk lazanjas plāksnes klājas, ja tās tiek siltā ūdenī izmērcētas kādu pusi stundas, taču es laika taupīšanas nolūkos (lasi - slinkuma dēļ) to nedaru.
Uz augstākminēto mērces daudzumu es parasti izmantoju gandrīz pilnu 500gr paciņu lazanjas plāksnes, ko izkārtoju sekojošās rindās:
1. Bechamel mērce tā, lai nosedz trauka dibenu pilnībā. Nežēlot pirmajai rindai!
2. Lazanjas plāksnes. Kārto cieši vienu otrai blakus tā, lai nepaliek neapsegti laukumi.
3. Boloņas mērce, lieku bagātīgi.
4. Bechamel mērce
5. Lazanjas plāksnes.
6. Boloņas mērce.
7. Bechamel mērce
... atkārto tik, cik pietiek izejvielu un vietas.
Pēdējai lazanjas plākšņu rindai pārklāj Bechamel mērci ļoti bagātīgi un pēc vēlēšanās var vēl uzbērt rīvētu sieru.
Visām plāksnēm, īpaši maliņām ir jābūt rūpīgi apklātām ar mērci, citādi tās būs sausas un negaršīgas!
Liek cepeškrāsnī un cep aptuveni 25-30 minūtes. Katrai krāsnij cepšanas laiks un temperatūra var atšķirties, tādēļ būtiski ir pēc laiciņa apskatīt, kāda lazanja izskatās. Ja pēc 15 minūtēm jau kļūst brūna augša, vēlams samazināt temperatūru. Un otrādi - ja augša ir gaiša arī pēc 30 min., jāpacepina ilgāk. Dažas krāsniņas, īpaši vecāka gadagājuma, dedzina no apakšas un augšu necep. Šādā gadījumā lazanja ir jānovieto augstāk jau pašā cepšanas sākumā un
jāpieregulē gan laiks, gan temperatūra.
mmmmmm.... gards, ka nenoēsties!
