{Ursulas sīpoli}

Pirms gada iepazinos ar fantastisku cilvēku, ar Ursulu no Polijas, kas Portugālē mīt jau 20+ gadus. Ja kāds var teikt, ka pazīst vienu "staigājošu enciklopēdiju", tā noteikti esmu es! Ursula ir ne tikai brīnišķīga sarunu biedrene, bet arī sieviete, kura pārzina, teikšu, visas pasaules kulinārijas brīnumus - kura vienmēr cienā ar pasakainām maltītēm, būtu tās uzkodas, pamata ēdiens vai deserts. Viens no šādiem pārsteigumiem un atklājumiem ir šie sīpoli, kas pilnīgi noteikti ir pelnījuši tikt iekļauti manā recepšu krājumā.

Sīpoliņus var baudīt kā piedevu dažādiem gaļas ēdieniem vai pat vienkārši uzkodu, un tie parasti ir pirmie, kas no galda pazūd nemanot.

Produktu daudzumu nerakstu, jo visam jābūt "uz aci". Īstenībā ir tā, ka vienmēr pašam jānogaršo saldskābās kombinācijas, jo garšas izjūta katram ir citādāka. Piemēram, esmu atklājusi, ka agrāk man sirdij tīkamākas bija saldākas notis, gadiem ejot tieksme pēc salduma ēdienā stipri vien ir mazinājusies.

{sastāvdaļas}
mazi sīpoliņi
lauru lapas
olīveļļa
baltvīns
dārzeņu buljona kubiņš
malti melnie pipari
baltvīna etiķis
cukurs

Nomizojam sīpoliņus, uzlejam uz pannas olīveļļu un uz lēnas uguns tos pacepinām. Pieliekam lauru lapas, pielejam šļuku baltvīna, piparus, buljona kubiņu, mazliet pasutinām un pievienojam etiķi un cukuru. Nogaršojam mērcīti, pievienojam vai nu vairāk salduma vai skābuma, kas nu kārojas. Pasutinām vēl maķenīt, liekam traukā un atstājam uz pāris stundām garšas sadraudzēties.

Ļoti vienkāršs paēdiens, bet gards, ka nenoēsties!

{jūras gliemenes ingvera, ķiploku, čili un baltvīna mērcē}

Jūras gliemenes nav tikai un vienīgi okeāna krastā dzīvojošo ļaužu privilēģija. Arī Latvijā tās viegli ir atrodamas tautai pieejamo lielveikalu saldētavās, kā arī mc2 vēl jo plašākā izvēlē. Noteikti arī Centrāltirgus zivju paviljonā, taču negribu maldināt, ja neesmu 100 punkti pārliecināta.

Portugālē jūras gliemenes ir pieejamas visās iespējamās cenas/kvalitātes/veida variācijās. Tās var nopirkt gan saldētas, gan atdzesētas, gan tikko sazvejotas. Maciņam vispatīkamākās ir Vjetnamas gliemenes (ameijoas vietnamitas), kas labi pagatavotas i nemaz nav peļamas un zemē metamas.

Parasti šādā veidā pagatavotus jūras mošķus portugāļi pasniedz kā uzkodu, taču manā skatījumā tā ir brīnišķīga vakariņu alternatīva - klāt ņuka labas, kraukšķīgas maizes un glāze frisante branco (derēs jebkurš tīkamākais baltvīns) un - voila - puncis pilns un dzīve daudz rožaināka šķiet.

Portugāļi ingvera sakni lieto ļoti reti (vecākā paaudze vispār tādu nezina), parasti jūras gliemenes tiek gatavotas ar zaļumiem - pārsvarā pētersīļiem.

Sastāvdaļas 2 ēdājiem

jūras gliemenes 1kg
olīveļļa (cik sirdsapziņa ļauj)
100ml baltvīna
2cm ingvera sakne
2-3 ķiploka daiviņas
čili tuč tuč (kaltētu vai pulveri)
tējkarote Anniņa bez sāls (var iztikt)
citrona sula (no puses neliela citrona)
sāls šķipsna


Sākam ar gliemeņu mazgāšanu vairākos ūdeņos.

Sarīvējam uz smalkās rīves ingvera sakni un ķiploku.

Pannā ielejam olīveļļu (jo vairāk, jo gardāk, bet nu... par kalorijām arī dažkārt jāpiedomā), pievienojam sarīvēto ingveru, ķiploku un čili. Mazliet pacepinam uz lēnas liesmas.

Pievienojam gliemenes, baltvīnu, sāls šķipsnu un citrona sulu. Uzliekam vāku un pasautējam pāris minūtes, līdz gliemenes atvērušās.

Gatavs un gards, ka nenoēsties!

{salada de ovas jeb ikru salāti}

Esot Portugālē, nekādā gadījumā nepalaidiet garām iespēju apmeklēt kādu marisqueira jeb jūras velšu restorāniņu. Marisqueiras parasti "biezā slānī" ir atrodamas pie-okeāna pilsētiņās kā, piemēram, Sesimbrā, vienā no manām vismīļākajām un sirdij tuvākajām vietām. Šajās vietās mazo restorāniņu īpašnieki jūras veltes katru dienu iepērk pa tiešo no vietējiem zvejas vīriem un tās, pagatavotas visneiedomājamākajos veidos, priecē gan pašus portugāļus, gan Portugāles viesus.

Lai arī pie mums Latvijā tikko zvejotas jūras veltes iegādāties ir gandrīz neiespējami, tomēr šis tas ir pieejams, ko pagatavot portugāļu gaumē. Piemēram, mencu ikri. Tie ir pavisam vienkārši pagatavojami un garšo tāpat kā Portugālē, patiesi! Būtu dikti labi, ja šajos salātos izmantotu Portugālē ražotu sarkanvīna etiķi (pirku Promo Cash&Carry bāzē) un autentisku extra virgin olīveļļu, taču kvalitatīvs jebkuras citas siltās zemes ražojums arī derēs.

Salada de ovas jeb ikru salāti pieder pie petiscos (uzkodām), ko portugāļi parasti ēd ap launaga laiku vai reizēm arī kā uzkodu pirms sātīgām vakariņām.

{sastāvdaļas}
1 kg svaigi mencu ikri
1 sīpols
2-3 ķiploka daiviņas
puse sarkanās paprikas
kinza
sāls
pipari
2-3 lauru lapas
100ml sarkanvīna etiķis
200ml extra virgin olīveļļas

Katliņā uzvārām ūdeni ar sāli un lauru lapām. Pievienojam ikrus un vārām +/- 20 minūtes. Jo mazāki ikri, jo ātrāk būs gatavi un otrādi. Nokāšam un atdzesējam. Jo tie būs aukstāki, jo vieglāk būs sagriežami.

Ikrus griežam aptuveni 0.7mm biezās šķēlītēs. Papriku sagriežam mazos kubiņos. Smalki sagriežam sīpolu, sasmalcinām ķiploku un kinzu. Jā, jā... daži no jums rauks degunus, jau izdzirdot šo vārdu "kinza"... Ja nu jūs pārņem drebulis no vārda vien, varat izlaist šo sastāvdaļu, taču, ticiet man, šamos salātus gardu muti tiesā pat tie, kuri ar kinzu u.c. radniecīgiem zaļumiem nedraudzējas nu nepakam.

Visu saliekam bļodā un samaisām ar eļļu, etiķi, sāli un pipariem.

Es vienmēr esmu teikusi, ka portugāļi pārāk dāsni lieto olīveļļu, ka tās daudzums ikdienas racionā noteikti ir jasamazina. Taču ne šajā gadījumā! Jā, var protams skaitīt kalorijas un šausmināties par to daudzumu eļļā, bet tomēr uzdrīkstēšos aicināt jūs uzdrīkstēties būt mazāk prātīgiem un ļauties... vismaz šoreiz:)

Uzliekam bļodai vāku vai pārklājam ar pārtikas plēvi un ievietojam ledusskapī vismaz uz pāris stundām, bet vislabāk - uz nakti.

Kad visas sastāvdaļas savā starpā ir sadraudzējušās, ņemam ņuku labas gaišās/pelēkās maizes, glāzi vinho verde un baudām... no sirds.

Gards, ka nenoēsties!

{divu sieru tartletes ar saulē kaltētiem tomātiem}

{smilšu mīklai}
150 gr. milti
75 gr. sviets istabas temperatūrā
1 t.k. cukurs
šķipsna sāls
1 olas dzeltenums
ledusauksts ūdens pēc vajadzības

{pildījumam}
250 gr. ricotta
50 gr. Parmas vai kāds cits cietais siers
1 ola
svaigi malti pipari
saulē kaltēti tomāti eļļā

Sviestu saberžam ar sviestu, pievienojam cukuru, sāli un olas dzeltenumu, kārtīgi samīcām. Pēc nepieciešamības pievienojam ļoti aukstu ūdeni tik daudz, lai mīkla ir nedaudz drupena, bet labi veļas bumbā. Gatavo bumbu liekam ledusskapī uz vismaz 1 stundu.

Smalki sarīvējam Parmas sieru un samaisām ar ricotta, olu un pipariem. Piegriežam vienu tomātu, pirms tam to no liekās eļļas noslaukām salvetē.

Atdzesēto mīklu izrullējam pēc iespējas plānāk. Izgriežam aplīšus, kas būtu nedaudz lielāki par formiņām, ko izmantosim un ieklājam formās. Šim nolūkam var izmantot glāzi vai krūzi ar plānām maliņām, ja nav pieejami speciāli rīki.

Uz 200°C uzkarsētā cepeškrāsnī cepam līdz zeltainam brūnumam ~15 min. Izņemam no krāsns, nedaudz padzesējam un sapildām ar sagatavoto masu. Virsū uzliekam kaltēta tomāta strēmeli un liekam atpakaļ krāsnī uz 12-15 min.

Atdzesējam ~10 min. formās, pēc tam uz restītes. Pasniedzam aukstas.

Lai gards, ka nenoēsties!

{cukīni, biezpiena, piparmētru kārtainie groziņi}

Īsteni pavasarīgs sāļais našķis. Cukīni, biezpiena un siera masa ar svaigās piparmētras spirdzinošo aromātu, iecepta kārtainās mīklas groziņā. Brīnišķīgs veids kā palutināt ģimeni vēlajos svētdienas rītos. Vai Lieldienās:) 

Groziņi ir baudāmi gan siltā, gan aukstā veidā. Man laikam tomēr labāk garšoja silti. Kaut gan... arī auksti bija labi!

Sastāvdaļas (12 gb.)

240gr. 5% biezpiena

1 mazs cukīni

70gr. Parmas siera

3 olas

50ml salda krējuma

1 ķiploka daiviņa

kādas 15-20 piparmētras lapiņas

sāls, pipari

400gr. kārtainās bezrauga mīklas

olīveļļa formiņu ieziešanai

Cukīni sarīvējam uz dārzeņu rīves, apkaisām ar sāli un ļaujam kādu brītiņu pastāvēt. Nospiežam visu lieko šķidrumu, cik nu sausi vien varam.

Sarīvējam Parmas sieru uz smalkās rīves. Pievienojam biezpienu, olas, saldo krējumu. Uz smalkākās rīves sarīvējam ķiploka daiviņu. Sasmalcinam piparmētru. Visu kārtīgi samaisām.

Kārtaino mīklu plāni izrullējam četrstūrī un satinam rullītī. Sagriežam 12 vienādos gabaliņos.

Smērējamo pindzeli iemērcam olīveļļā un ieziežam metāla mafinu formas. Katrā nodalījumā liekam nogriezto mīklas gabaliņu ar griezuma vietu uz augšu/leju un ar pirkstiem veidojam groziņu. Saplacinam un ar pirkstiem bīdām uz augšu, lai veidojas maliņas.

Sapildām iekšā sagatavoto masu un liekam cepties uz 190°C uzsildītā cepeškrāsnī 30 min.

Pāris minūtes atstājam formiņās, pēc tam dzesējam uz restītēm.

Gards, ka nenoēsties!

{spoguļa uzkodu plate}

Kad gaidāmi viesi, kas nav tendēti uz milzīgu izēšanos un sēdēšanu pie galda, nokrauta ar gaļas kalniem, kartupeļiem un štovētiem kāpostiem, varam pasniegt mazas uzkodiņas, servētas uz liela spoguļa, piemēram. Šādu uzkodu pasniegšanas veidu šoreiz izmantoju mazākā bērna dzimšanas dienas ballītē, lai vecāki (kamēr bērnus izklaidē multenes personāžs) varētu panašķoties, tērzējot pie tējas vai kafijas tases.

Uz galda spoguļojās:
1. laša tartars mīklas karotītē
2. aprikožu pusītes pildītas ar zila siera krēmu un pistācijām
3. uz iesmiņa uzsprausti ķiršu tomātiņi ar chorizo gabaliņu
4. mocarellas siera bumbiņas apviļātas zaļumos ar marinētas paprikas gabaliņu
5. mocarellas siera bumbiņas sezama sēklās ar vītināta šķiņķa gabaliņu
6. krekeri ar svaiga siera krēmu, bumbieri un valriekstiem
7. grauzdēta sēklu maizīte ar humussu
8. Dorblu un Brie siera gabaliņi ar hurmu
9. mazajās (shot) glāzītēs dārzeņu salmiņi ar ķiploku mērci 

{petisco de moelas jeb šķilvīšu uzkoda}

Un atkal solis portugāļu virtuvē...

Svešumā dzīvojot, biju pārsteigta, ka dažnedažāda veida ēstuvēs praktiski nebija sastopama latvieša būtībai tik saprotamā uzkoda - salāti, toties portugāļu pavāri piedāvāja visādus citādus gardi pagatavotus brīnumus, ar ko varēja mieloties un našķoties tā, ka mēli var norīt! Tāpēc šoreiz, apejot bezdievīgi gardās jūras veltes, pievērsīšos subproduktiem (kurus Eiropas malas kulinārijas speci prot pagatavot vienkārši izcili) un padalīšos ar varen' gardu uzkodu (petisco) recepti. To var ēst gan siltu, gan aukstu, gan ziemā, gan vasarā, gan mājās, gan piknikā:)

Sastāvdaļas:
1 kg vistu šķīlvīši
2 vidēji sīpoli
4 daiviņas ķiploks
70-80gr. žāvēta desa, ideāli - chouriço (chorizo, čorizo)
3 ēd.k. ar kaudzi tomātu pasta (parasti lietoju Чумак)
300ml baltvīns
300ml dārzeņu vai vistas buljons (labāk paša gatavots, bet kubiņam arī nebūs ne vainas)
1 nesagriezts asais pipars
2-3 lauru lapas
sāls
šļuka labas olīveļļas

Sākam ar šķilvīšiem - katru apskatām, ja ir redzami kādi tauku gabaliņi vai dzeltena plēvīte, noņemam un noskalojam. Sagriežam ~1.5cm gabaliņos.

Sagriežam sīpolus, sakapājam ķiplokus.

Dziļā pannā ielejam šļuku olīveļļas (ja ticība atļauj, var arī vairāk) un pievienojam sagrieztos sīpolus, ķiplokus un lauru lapas. Uz vidējas uguns pacepinam, bet baisi nesabrūninam.

Sagriežam žāvēto desu, liekam klāt cepināties.

Pievienojam šķilvīšus, aso piparu, sāli un viegli apcepinam.

Pievienojam tomātu pastu, samaisām, pielejam baltvīnu, buljonu, liekam vāku virsū un sutinam uz vidējas uguns minūtes 30-40.

Šo ēdienu neesmu nodēvējusi kā veselīgu vai mazkaloriju, taču, ja neņem vērā žāvēto desu, nekā kalorijām pārbagāta tur nemaz nav! Vistu šķilvīšu uzturvērtība ir tikai 107kkal/100gr.

Lai gards, ka nenoēsties!

{cukīni un burkānu salāti}

Šie ir mani mīļākie liesie salāti jau kādus gadus piecpadsmit. Ļoti vienkārši, svaigi, kraukšķīgi, garšīgi, ātri pagatavojami un veselīgi.

Sastāvdaļas:
burkāni
cukīni (mazi, jauni kabacīši)
sīpols
ķirbju sēklas
baltvīna etiķis
olīveļļa
sāls

Šoreiz daudzumus nerakstu, jo katrs var izpausties pēc sirds patikas un vajadzības. Es parasti lieku cukini un burkānu 1:1, nedaudz sīpolu, sāli, etiķi un olīveļļu.

Ja cukīni ir pavisam maziņi, tos un burkānus var griezt plānās šķēlītēs. Es šoreiz esmu sarīvējusi ar savu mīļo Borner rīvi smalkos salmiņos.

Sasmalcinam sīpolu, pieliekam garšvielas, samaisām un pārberam ar ķirbju sēklām.

Gards (un veselīgs), ka nenoēsties!

{burkānu-apelsīnu salāti}

Šo recepti noskatīju portālā cesars.lv, likās gana interesanta pagatavošanai. Nedaudz gan modificēju, pielāgojot veselīga uztura pamatprincipiem.

Sastāvdaļas (3-4 ēdājiem):

3 lieli burkāni
1 liels apelsīns
1-2 zaļie lociņi
2 ēd.k. apelsīnu sula
3 ēd.k. sojas mērce
1 ēd.k. balzamiko etiķis
2 t.k. olīveļļa
1/4 t.k. sinepes
1/4 t.k. medus
čili pipari
15gr mandeļu skaidiņas
2 t.k. brūnais cukurs

Burkānus sarīvē uz sakņu rīves, apelsīnu notīra, pēc iespējas atbrīvo no miziņām un sagriež katru daiviņu trīs daļās. Sagriež lociņus.

Sajauc apelsīnu sulu, eļļu, balzamiko, sojas mērci, sinepes, medu un čili. Pārlej burkāniem, apelsīniem un lociņiem, samaisa.

Uz pannas apgrauzdē mandeļu skaidiņas ar brūno cukuru. Pārkaisa salātiem.

Lai garšo!

{sviesta pupiņas austrumu gaumē}

Ļoti aromātisks un sildošs ēdiens, ko var ēst gan kā uzkodu, gan kā piedevu - karstu un aukstu.

Sastāvdaļas:
0.5kg sviesta pupiņas
2 ēd. k. sojas mērce
1 ēd. k. rīsu etiķis (var lietot baltvīna etiķi)
2 t.k. cukurs vai saldinātājs
1/4 t.k. čili pipari
2 lielas ķiploka daiviņas, sasmalcinātas
2 ēd.k. rīvēta ingvera sakne
2 t.k. eļļa

Pupiņu pākstīm nogriež galus un sagriež tās 2 vai 3 daļās, atkarībā no pāksts garuma. Novāra, bet ne pārāk mīkstas.

Trauciņā sajauc sojas mērci, etiķi, saldinātāju, čili piparus.

Uz pannas uzlej eļļu un apcep ~2 min. sasmalcinātu ķiploku un smalki sarīvētu ingvera sakni.

Pievieno vārītās pupiņu pākstis un atlikušās garšvielas. Maisot cepina vēl pāris minūtes.

Gards, ka nenoēsties!

{grilēti baklažāni un cukini ar Mozarella sieru}

Veselīga, garšīga un sātīga grila sezonas uzkoda. Ātri un vienkārši pagatavojama, tā rotās ikvienu piknika galdu!

Sastāvdaļas:
Cukini
Baklažāns
Tomātu mērce (lietoju Zara ražojumu, ar baziliku, 30kcal uz 100gr)
Mozarella
Sāls, pipari
Ķiploku pulveris

Sašķēlē baklažānu un cukini. Apsmērē ar tomātu mērcīti.

Mozarella sieriņu sagriež ļoti plānās škēlītēs, kārto virsū.

Cep uz grila vai uz restītēm cepeškrāsnī. Kad gatavs, apkaisa ar ķiploku pulveri, svaigi maltiem pipariem un sāli, ja ir vajadzība.

Lai garšo!

{baklažānu rullīši ar ricotta, spinātu un valriekstu pildījumu}

Baklažāns ir viens varen interesants dārzenis. Pats par sevi tas ir tāds tīri neitrāls, taču kombinācijā ar citiem produktiem pēc švammes principa uzsūc visu to labāko.

Sensenos laikos nevarēju nemaz iedomāties, kā tas ir - izcept baklažāna šķēlītes bez paliela daudzuma eļļas! Izrādās, ka tomēr var, un garša ir pat daudz labāka nekā eļļā izpeldinātām.

Sastāvdaļas (2 personām)
1 paliels baklažāns
200gr Ricotta svaigais siers
80gr spinātu lapas
2 daiviņas ķiploks
20-25gr valrieksti
pāris ēd.k. tomātu mērce (lietoju liesu - 30kcal uz 100gr)
20gr Parmezāns
sāls

Nomazgātu baklažānu sagriež ~0,4-0,5cm biezās gareniskās šķēlēs. Šim pasākumam lietoju savu neaizstājamo draudzeni Borner rīvi, bet tikpat labi to var izdarīt ar asa naža un acumēra palīdzību.
Sagrieztās šķēles apkaisa ar sāli un liek traukā uz ~30 minūtēm atsuloties.

Saplucina vai sagriež spinātu lapas, novāra un atdzesē.

Trauciņā sagatavo pildījumu - samaisa Ricotta sieru ar smalki sarīvētu ķiploku, sadrupinātiem valriekstiem, pievieno atdzesētus un no liekā ūdens atbrīvotus spinātus.

Baklažāna šķēles nosusina papīra dvielī. Uzkarsē nepiedegošu pannu un cepina šamās no abām pusēm. Var izmantot dārza grilu, būs vēl garšīgāk, var cept cepeškrāsnī uz restītēm, arī ne vainas! Es cepu uz teflona pannas, man tā šķiet visātrāk un visparocīgāk.

Uz katras izceptās šķēles, visā tās garumā, izsmērē tējkaroti ar kaudzīti (aptuveni!) sagatavoto siera pildījumu. Sarullē un liek cepamtraukā. Lai nebūtu jālieto taukvielas un liekas kalorijas, metāla cepešpannas vietā izvēlamies stikla vai keramikas trauku - tie nepiedeg!

Kad visi rullīši gatavi un savietoti cepšanai, katru apsmērē ar tomātu mērcīti un pārkaisa ar svaigi rīvētu Parmezānu. Liek uzsildītā cepeškrāsnī un cep, kamēr siers izkusis.

Gards, ka nenoēsties, patiesi!

{salade niçoise light jeb vieglie nicas salāti}

Kā jau visām populārām receptēm, arī šai pastāv neskaitāmas pagatavošanas versijas, proti, katrs pavārs tos veido pēc sava prāta un saprašanas. Vienīgais noteikums, kuru nekādi nevajadzētu pārkāpt, lai salāti tiešām varētu saukties Nicas vārdā, ir nevārītu dārzeņu izmantošana. Daudzās šo salātu receptēs ir atrodamas tādas izejvielas kā vārīti kartupeļi, kuri nu galīgi, frančuprāt, tur neiederas. Vienīgais ne-zaļais ingredients drīkstētu būt tvaicētas (nevis vārītas) pupiņas. Tās arī izmantoju šajā receptē.

Ak, jā! Vēl viena lieta, ar ko daži pavāri mēdz grēkot, ir tunča un anšovu apvienošana receptē. Īstos Salade Niçoise lieto vai nu tikai tunci, vai arī anšovus, bet abus kopā - nekad!

Būtiska salātu sastāvdaļa ir mērcīte (franču val. - Vinaigrette), kura normālajā versijā paredzēta vismaz 3 reizes lielākā daudzumā. Tā kā šī ir Light versija, mērces daudzums tika reducēts līdz minimumam. Bet nu gribējās gan vairāk! Tie, kuriem par kalorijām nav īpaši japiedomā, droši var mērces daudzumu trīskāršot.

Sastāvdaļas: (1 personai)
sauja zaļās pupiņas
sauja rukola
mazs sarkanais sīpols
6-7 ķiršu tomātiņi
neliels gurķis
1 vārīta ola
12gr anšovu filejas
5 olīves (ideāli Nicas, bet derēs melnās)
sāls, pipari
1 glāze baltais vīns (ieteicams, bet nav obligāti)
ūdens

Mēcei:
1 1/2 t.k. olīveļļa
1/2 t.k. baltvīna etiķis
1/4 t.k. Dižonas sinepes
1/2 daiviņa ķiploks
pāris bazilika lapas

Sākam ar pupiņu sagatavošanu. Sagriežam pākšu pupiņas apmēram 2cm garumā. Ja ir tvaicējamais katls, izmantojam to, ja nav, izteikam ar parastu katliņu un metāla sietiņu.

Katliņā ielejam glāzi baltvīna un apmēram tikpat daudz ūdeni. Var tvaicēt tikai ūdenī, nav jau diezko daudz atšķirības, tomēr baltā vīna tvaiku aromāts mājās rada ilūziju, ka tiek gatavots kaut kas ļoti īpašs.

Pupiņas ieliekam sietiņā, sietiņu uzkabinam uz katla malas, vāku virsū un liekam uz uguns. Pupiņas nogatavosies vīna tvaikos apmēram 15-20 minūšu laikā. Tās ir gatavas, kad mainījušas krāsu no gaiši zaļas uz tumšāku, silti zaļu. Tām nevajadzētu būt pārāk mīkstām! Liekam malā un atdzesējam.

Gurķi nomizojam, pārgriežam gareniski un ar tējkaroti izgrebjam sēklas.

Ķiršu tomātiņus pārgriežam uz pusēm. Ja lieto parastos tomātus, tos sagriež daivās.

Sarkano sīpolu sagriežam plānos gredzentiņos.

Lielā šķīvī kārtojam visus sagatavotos dārzeņus, olīves un rukolu. Rukolas vietā droši var izmantot jebkura veida salātlapas.

Vārītu olu sagriežam 4 vai 6 daivās. Anšovu filejas sagriežam gareniski plānās strēmelītēs. Virsū dārzeņiem novietojam olu daiviņas un tām virsū sagrieztās anšovu filejas.

Samaisām kopā visas mērces sastāvdaļas - ķiploku ļoti sīki sasmalcinām vai sarīvējam uz pašas smalkākās rīves, baziliku sakapājam. Mērci izsmidzinām pāri salātiem.

Lai garšo!

{siltie garneļu, pastas un dārzeņu salāti ar Philadelphia krēmsiera mērci}

Ātri pagatavojami un ļoti garšīgi siltie salāti. Pateicoties vērtīgajām sastāvdaļām, ēdiens ievietojams lieso un veselībai draudzīgo maltīšu sarakstā.

Sastāvdaļas (2 izsalkušiem ēdājiem):
100gr pasta Lumaconi (derēs arī citi makaroni)
100gr zaļās pākšu pupiņas (lietoju saldētas)
100gr ķiršu tomātiņi
200gr vārītas un lobītas garneles
100ml liess piens (ar vismazāko tauku saturu, kas atrodams)
70gr Philadelphia Light krēmsiers
Sāls
Pipari (svaigi malti)
Dilles

Novāra pastu (saskaņā ar ražotāja instrukciju) un pākšu pupiņas.
Ķiršu tomātiņus sagriež uz pusēm, sakapā dilles.

Mazā katliņā sajauc krēmsieru ar pienu un liek uz uguns, nepārtraukti maisot karsē, līdz rodas homogēna masa. Pievieno sagrieztās dilles.

Kad pasta un pupiņas gatavi, tos nokāš, liek atpakaļ katlā, pievieno novārītas un izlobītas garneles, tomātus, sāli (pēc vajadzības), piparus un pārlej ar mērci. Visu viegli apmaisa un liek uz uguns mazliet uzsildīt. Tas arī viss...

Lai gards, ka nenoēsties!

{romesco mērce}

Romesco mērces dzimtene ir Katalonija, Spānijas dienvidaustrumu daļa. Šīs mērces neatņemama sastāvdaļa ir rieksti - mandeles, ciedru rieksti vai valrieksti.

Romesco mērce ir fantastiska piedeva cūkas gaļai, vistai vai tunča steikam, taču to var ēst arī kā uzkodu ar grauzdētu maizi.

Sastāvdaļas:
8 pusītes cepeškrāsnī cepti tomāti
1 grilēts sarkanais pipars
8 blanšēti valrieksti (vai 1/4 tases mandeles vai ciedru rieksti)
3 ķiploka daiviņas
4 ēd.k. rīvmaize
2 ēd.k. sarkanvīna etiķis
sula un rīvēta miziņa no 1/2 laima
1 nepilna t.k. asā paprika (pulveris)
1 t.k. saldā paprika (pulveris)
1/2 t.k. svaigi malti melnie pipari
sāls (pēc vajadzības)
olīveļļa

Receptē dotos tomātus, ja nav laiks gatavošanai, var aizstāt arī ar grilētiem vai ātri ceptiem tomātiem.

No sākuma virtuves kombainā (blenderī) sasmalcina riekstus, tad pievieno visas pārējās sastāvdaļas un miksē, kamēr masa kļūst viendabīga. ja nepieciešams, pievieno sāli. Olīveļļu pievieno tikai tik daudz, lai mērce nebūtu pārāk bieza.

Labākam garšas rezultātam ļauj pāris stundas pastāvēt, pirms lietošanas. Ledusskapī var uzglabāt līdz nedēļai, taču var arī sasaldēt, kas uzglabāšanas laiku palielina līdz pusgadam.

mmmmmm.... gards, ka nenoēsties!

{cepeškrāsnī cepti tomāti ar ķiplokiem un timiānu}

Dienas gan vēl ir karstas un saulainas, taču nepārprotami jūtams, ka rudens ir tepat durvju priekšā. Uz sliekšņa stāv Gadalaiks, kuru gaidu ar vislielāko nepacietību jau ceturto gadu. Svelmes nogurdinātās dienas pielīs ar rēnu spirgtumu, nolīs pa kādai lietus lāsei, daba atdzisīs, vienīgi tādu krāsu kontrastu kā Latvijā te diemžēl neredzēt. Šajā zemē cauri gadalaikiem vijas zaļā krāsa, liedzot no sirds izbaudīt dzelten-sārti-brūno lapkriti, neatkārtojamo Rudens smaržu vai pilnas kabatas kastaņiem un ozolzīlēm... Te Rudens ir jākrāso pašiem!

Tomāti mūsu virtuvē mīt cauru gadu, taču rudenī vēlos tos īpaši izcelt, proti, tie ir neatņemama Mana Rudens sastāvdaļa. Šogad tomātiem atvēlēta goda vieta - tie ir nevis vienkārši iekļauti kāda ēdiena sastāvā, bet izpelnījušies būt pašā centrā.

Cepeškrāsnī cepti tomāti, grilēti tomāti, saulē kaltēti tomāti - tie nāk no dienvidu zemju kulinārijas pasaules. Grieķijas, Itālijas un Spānijas iedzīvotāji šādi pagatavotus tomātus izmanto gan kā uzkodu, gan kā piedevu pamatēdienam, gan kā mērču, zupu, picu un makaronu ēdienu sastāvdaļu.

Sastāvdaļas:
tomāti
ķiploki
olīveļļa
sarkanvīna etiķis (var lietot balsamico vai baltvīna etiķi)
timiāns
sāls


Tomātiem izgriež cieto, zaļo vidiņu un pārgriež horizontāli uz pusēm. Kārto cepešpannā ar sagriezto pusi uz augšu.

Ķiploku notīra (daudzums aptuvens, uz lielo cepešplāti apmēram 1 galviņa), daiviņas sagriež plānās šķēlītēs un pārber tomātiem.

Pārslaka ar sarkanvīna etiķi (nevajadzētu dabīgo etiķi aizvietot ar to, kas nāk no padomjlaikiem - šķaidītu etiķa esenci), apber ar sāli, timiānu un bagātīgi aplej ar olīveļļu.

Liek cepties līdz 170°C uzsildītā cepeškrāsnī 3 stundas. Pēc kādas stundas, pusotras jāskata temperatūra, varbūt nepieciešams samazināt, jo tomāti nedrīkst izcepties sausi - pannas apakšā jāpaliek eļļai un tomātu sulai, ko vēlāk var lietot kā salātu mērci.

Lai gards, ka nenoēsties!

{avokado, mango un garneļu kokteiļsalāti}

Sastāvdaļas:
mango
avokado
vārītas garneles čaulā
sāls
melnie pipari
saldās paprikas pulveris
citrona sula
mazliet olīveļļa
kinza (dilles vai pētersīļi)

Viegla, vasarīga un ātri pagatavojama uzkoda.

Ar dārzeņu mizojamo nazi notīra avokado un mango, izņem kauliņus un sagriež mazos kubiņos. Pievieno sāli, maltus melnos piparus, paprikas pulveri, nelielu šļuku citrona sulas un olīveļļas. Pārkaisa ar sasmalcinātiem zaļumiem - kinzu, dillēm vai pētersīļiem.
Kārto mazos stikla trauciņos un izrotā ar vārītām un lobītām garnelēm.

Gards, ka nenoēsties!

{spinātu salāti ar kivi salsu un svaigo sieru}

Sastāvdaļas:
spinātu lapas
1-2 kivi augļi
olīveļļa
sāls
melnie pipari
svaigais siers

Svaigās spinātu lapas nomazgā un nosusina papīra dvielī.
Kivi sabelenderē ar kādu tējkaroti, divām labas olīveļļas, sāli pēc vajadzības. Pārlej spinātiem un samaisa.
Pāri liek sadrupinātu svaigo sieru (labāk kādu nesāļu šķirni, taču derēs arī Mālpils). Var lietot arī Fetas sieru.

Ļoti atbilstoša uzkoda karstām vasaras dienām.

Lai gards, ka nenoēsties!

{krāsnī ceptas garneles ar ķiplokiem un laimu}

Sastāvdaļas:
1kg garneles čaulā
250ml olīveļļa
5-7 daiviņas ķiploks
1 čili pipars
sāls
zaļumi
laims

Parasti garneles čaulā ir pieejamas saldētā veidā, tādēļ jāsāk ar atsaldēšanu - 24h pirms gatavošanas, pārliekot tās no saldētavas ledusskapī. Ja gatavošana paredzēta vakarā, var izņemt no saldētavas no rīta un atsaldēt istabas temperatūrā.

Kad garneles atkusušas, rūpīgi nosusinam tās papīra dvielī un kārtojam uz cepešpannas.

Apberam garneles ar smalki sakapātiem ķiplokiem, čili piparu un zaļumiem. Es lietoju kinzu, bet tiem, kam nepatīk, labi derēs pētersīļi vai dilles vai abi kopā.

Latvijā pieejamās garneles parasti jau ir vārītas (sarkanas), un sāls tām arī pievienota, tādēļ ar sāli aizrauties nevajadzētu. Taču, ja gatavojam nevārītās garneles (pelēkas vai rozīgas, atkarībā no šķirnes), sāls ir nepieciešama.

Gribu atspēkot mītu, ka garnelēm sāli nevajag, jo nāk no sālsūdens. Pilnīgas muļķības! Šis mīts ir radies tikai tāpēc, ka uz Latviju tiek eksportētas tikai vārītas garneles AR SĀLI, gan tās, kas čaulā, gan tās, kas bez čaulas.

Kad garnelēm pievienots viss paredzētais, pārlejam olīveļļu un uzmanīgi apmaisām. Pat ne apmaisām, bet pacilājam, lai eļļa nokļūst arī cepamtrauka apakšā. Eļļu var lietot arī krietni mazāk, taču mērcīte, kas rodas cepšanas procesā, ir pāris lieko kaloriju vērta!

Sagatavotās garneles liekam iekšā sakarsētā cepeškrāsnī un cepinam minūtes 10-15 jau vārītās, vai arī - ja tās ir nevārītas - kamēr kļūst sarkanas.

Jau gatavām garnelēm pārslaka laima sulu. Var lietot citronu, taču laims man tīk labāk tā maigākas garšas dēļ.
Ēd ar baltmaizi, to laužot gabalos un mērcējot neatkārtojamajā eļļas un garšvielu maisījumā...

Lai gards, ka nenoēsties!!!