{jūras gliemenes ingvera, ķiploku, čili un baltvīna mērcē}

Jūras gliemenes nav tikai un vienīgi okeāna krastā dzīvojošo ļaužu privilēģija. Arī Latvijā tās viegli ir atrodamas tautai pieejamo lielveikalu saldētavās, kā arī mc2 vēl jo plašākā izvēlē. Noteikti arī Centrāltirgus zivju paviljonā, taču negribu maldināt, ja neesmu 100 punkti pārliecināta.

Portugālē jūras gliemenes ir pieejamas visās iespējamās cenas/kvalitātes/veida variācijās. Tās var nopirkt gan saldētas, gan atdzesētas, gan tikko sazvejotas. Maciņam vispatīkamākās ir Vjetnamas gliemenes (ameijoas vietnamitas), kas labi pagatavotas i nemaz nav peļamas un zemē metamas.

Parasti šādā veidā pagatavotus jūras mošķus portugāļi pasniedz kā uzkodu, taču manā skatījumā tā ir brīnišķīga vakariņu alternatīva - klāt ņuka labas, kraukšķīgas maizes un glāze frisante branco (derēs jebkurš tīkamākais baltvīns) un - voila - puncis pilns un dzīve daudz rožaināka šķiet.

Portugāļi ingvera sakni lieto ļoti reti (vecākā paaudze vispār tādu nezina), parasti jūras gliemenes tiek gatavotas ar zaļumiem - pārsvarā pētersīļiem.

Sastāvdaļas 2 ēdājiem

jūras gliemenes 1kg
olīveļļa (cik sirdsapziņa ļauj)
100ml baltvīna
2cm ingvera sakne
2-3 ķiploka daiviņas
čili tuč tuč (kaltētu vai pulveri)
tējkarote Anniņa bez sāls (var iztikt)
citrona sula (no puses neliela citrona)
sāls šķipsna


Sākam ar gliemeņu mazgāšanu vairākos ūdeņos.

Sarīvējam uz smalkās rīves ingvera sakni un ķiploku.

Pannā ielejam olīveļļu (jo vairāk, jo gardāk, bet nu... par kalorijām arī dažkārt jāpiedomā), pievienojam sarīvēto ingveru, ķiploku un čili. Mazliet pacepinam uz lēnas liesmas.

Pievienojam gliemenes, baltvīnu, sāls šķipsnu un citrona sulu. Uzliekam vāku un pasautējam pāris minūtes, līdz gliemenes atvērušās.

Gatavs un gards, ka nenoēsties!

{linguine al nero di seppia ar garnelēm, ķiršu tomātiņiem un pašgatavotu pesto}

Sastāvdaļas (2 dūšīgiem ēdājiem)

linguine al nero di seppia 250gr
tīrītas garneles 400gr
sauja ķiršu tomātiņu
gabaliņš parmas siera
sviesta pikucis


{pesto}

baziliks 50gr
indijas rieksti 50gr (var apbrūnināt iepriekš, bet nav obligāti, kā arī šos var aizstāt ar ciedru riekstiem vai mandelēm)
parmas siers 50gr
olīveļļa 50ml
ķiploks 1 daiviņa
šļuka citrona sulas
škipsna sāls un pipari

Samet blenderī baziliku, riekstus, sadrupinātu sieru, citrona sulu, sāli un piparus. Kārtīgi sablendē, pielej olīveļļu un sablendē vēlreiz. Man vairāk tīk biezs pesto ar mazāku daudzumu eļļas, tādēļ receptē doto olīveļļas daudzumu var palielināt līdz sev pieņemamai konsistencei.

Novāra sālsūdenī melnos makaronus al dente. Atstāj malā palielu krūzi ūdens, kurā tika vārīta pasta.

Garneles apcepina sviestiņā un noliek malā.

Sagriež uz pusēm ķiršu tomātiņus, sarīvē parmas sieru.

Dziļā pannā ieliek sagatavoto pesto un pielej klāt ūdeni no pastas tik daudz, lai izveidojas pašķidra mērcīte. Pievieno makaronus, garneles un tomātiņus. Visu kārtīgi apmaisa, saliek uz šķīvjiem, uzber sarīvēto parmas sieru. Tā kā pēc brītiņa pasta uzsūks visu šķidrumu un kļūs ļoti sausa, jāpasniedz nekavējoties.

Gards, ka nenoēsties!

{mencas fileja ar garnelēm kokosriekstu pienā}

Ātri pagatavojami ēdieni ir mana mīlestība. Ir periodi, kad varu dzīvoties pa virtuvi un stundām kaut ko gatavot, bet jāsaka godīgi, ka tas tomēr attiecas vairāk uz svētku reizēm. Ikdienā priekšroku dodu maltītēm, kas neprasa ilgstošu uzmanību un piepūli, bet ir pietiekami interesantas un gana veselīgas.

Sastāvdaļas (4-6 p.)
1 liela mencas fileja
~300 gr nevārītas garneles
1 kārba kokosriekstu piens
1 ķiploka daiviņa
zaļumi pēc patikas (lociņi, dilles, pētersīļi, kinza)
sāls
sarkanie pipari
citrons
olīveļļa
piedevas: rīsu nūdeles

Sagriežam mencas fileju gabaliņos un apcepam nelielā daudzumā olīveļļas. Pielejam kokosriekstu pienu, pieliekam sāli, piparus un smalki sarīvētu ķiploka daiviņu. Pievienojam garneles un zaļumus, uzvārām un piespiežam citrona sulu.

Pasniedzam ar rīsu nūdelēm.

Gards, ka nenoēsties!

{jūras velšu risotto}

Šoreiz gatavoju lieso variantu, kas, neskatoties uz taukvielu trūkumu, garšo ļoti labi. Ja nav jābaidās no kalorijām, droši var likt klāt gan sviestu, gan Parmas sieru, kaut jūras velšu risotto pilnīgi noteikti pēdējo nepaģēr.

Sastāvdaļas: (4 p.)
200gr apaļie Arborio rīsi
400gr jūras velšu kokteilis
1 mazs sīpols vai šalote
1 ķiploka daiviņa
selerijas kāts vai saknes daļas daiva
kārtīga šļuka baltvīna
buljons (uz 1l ūdens 2 ēd.k. ar kaudzi Anniņa bez sāls) vai pašu vārīts, ideāli būtu zivju
citrona sula
sāls, pipari
2 t.k. olīveļļa

Latvijā jūras veltes ir pieejamas pārsvarā saldētā veidā, tamdēļ pirms sākam darboties tālāk, tās būtu jāatlaidina. Vislabāk to darīt iepriekšējā vakarā, pārceļot no saldētavas uz ledusskapi. Kad jūras veltes sasniegušas savu normālo agregātstāvokli, iemarinējam tās citrona sulā. Klāt varam pielikt kādus smalki sagrieztus zaļumus, piemēram, dilles vai baziliku.

Smalki sagriežam seleriju, sīpolu un ķiploku. Liekam uz pannas olīveļļā sutināties līdz gatavībai.

Pievienojam rīsus. Mazliet pacepam un pielejam baltvīnu, kārtīgi samaisām. Sākam pievienot buljonu pa kausiņam un nepārtraukti maisām. Neļaujot iepriekšējai buljona devai uzsūkties pilnībā, papildinam ar jaunu porciju tā, lai rīsi nevienu brīdi nekļūst sausi. Tā turpinam līdz rīsi gandrīz gatavi.

Neaizmirstam sāli un piparus. Ja buljons ir sāļš, to noteikti nevajadzēs pievienot papildus, taču, ja lietojam Anniņu, tad gan noteikti sāls ir nepieciešama.

Beigās pievienojam citronā marinētās jūras veltes. Kārtīgi samaisām, izslēdzam plīti un atstājam uz pāris minūtēm. Pasniedzam nekavējoties.

Lai gards, ka nenoēsties!

{arroz de polvo jeb astoņkāja rīsi}

Šis ir viens no maniem mīļākajiem ēdieniem, ko pirms vairākiem gadiem, kad dzīvoju Portugālē, atklāju un nekavējoties ieviesu savā ģimenes ēdienkartē kā neatņemamu sastāvdaļu.

Nevaru izstāstīt, cik liels bija mans prieks, kad atgriežoties Latvijā, kādā no Centrāltirgus apmeklējumiem, zivju paviljonā ieraudzīju šo krāšņo radību - astoņkāji! Tapa skaidrs, ka vismaz kāds no maniem iemīļotajiem Portugāles gastronomijas brīnumiem tiks baudīts arī šeitan:)

Astoņkājis arī ir bijis sastopams lielajos Maxima veikalos, zivju stendā (tikai pirms pārdevējs radību liek maisā, vajadzētu to apošņāt - diemžēl ir gadījies, ka nopārdod ne pirmā svaiguma eksemplāru...)

Rīgas Centrāltirgū ir pieejami arī astoņkāja lētākie radinieki - kalmāra taustekļi. Tos var iegādāt pat par piecreiz mazākām naudiņām, bet garšas ziņā atšķirību nejūtu, vismaz ne šajā kombinācijā.

Sastāvdaļas:
olīveļļa 1 ēd.k.
sviests ~25-30gr.
1 sīpols
ķiploks
astoņkājis, tā ap 1 - 1,2kg
1 ēd. k. vīnogu etiķa (sarkanais būtu labāks, bet var iztikt arī ar balto)
sāls, pipari
Anniņa bez sāls (to var aizvietot ar 2 lauru lapām)
ūdens
350 - 400gr rīsi
zaļumi (pētersīļi vai kinza, bet var iztikt bez)

Dziļā pannā ielejam olīveļļu, ieliekam sviestiņu un apcepam sagrieztu sīpolu. Es eļļu izmantoju ļoti pieticīgi, salīdzinājumā ar to, kā olīveļļu patērē paši portugāļi. Ja ir vēlme ēdienu pagatavot līdzīgi kā Portugālē, olīveļļas daudzums ir jāpalielina līdz 1/2 glāzei kā minimums:))

Kamēr sīpols cepinās, astoņkāji nomazgājam un taustekļus sagriežam gabaliņos. Sasmalcinam ķiplociņu.

Kad sīpoliņš kļuvis caurspīdīgs, pievienojam sakapāto ķiploku un sagriezto astoņkāji. Pielejam etiķi, pieberam sāli, Anniņu, piparus, uzliekam vāku un uz vidējas uguns cepinam 20 minūtes. Ūdens šajā posmā klāt NAV jālej, jo astoņkājis ir makten slapjš un pats atdod ūdeni (vairāk kā pusi no sava svara).

Kad noteiktais laiks iztecējis, pielejam ~1,5l vārošu ūdeni un atstājam astoņkāji vārīties vēl uz 30-35 minūtēm. Ja nepieciešama vēl sāls, pieberam.

Tagad pienācis laiks rīsiem. Apskatāmies, vai ūdens nav izvārījies un  ir pietiekamā daudzumā. Tā tilpumam vajadzētu būt ~3 reizes vairāk nekā rīsiem. Ja ūdens būs mazāk, rīsi sanāks pasausi. Lielāks šķidruma daudzums nekā slikta nenodarīs, būs feina mērcīte.

Pieberam rīsus un kārtīgi apmaisām. Uzliekam vāku un atstājam sutināties 15 min. uz lēnas uguns.

Ja tīk un garšo zaļumi, apberam, apmaisām un atstājam zem vāka vēl kādas minūtes 10.

Šis paēdiens noteikti neatstās vienaldzīgu nevienu jūras mošķu mīļotāju.
Diezgan vienkāršs, bet gards, ka nenoēsties!

{frango com amêijoas jeb cālis ar jūras gliemenēm)

Ejot gar Maxima lielveikala saldēto produktu stendiem, ieraudzīju gliemenes un tik ļoti sakārojās Portugāles garšas, ka viena paciņa ieslīdēja manos iepirkuma ratiņos bez lielas domāšanas.
Portugālē gliemenes (amêijoas) ir ļoti iecienītas - tās gatavo dažnedažādās mērcītēs un ēd kā uzkodas (petiscos) vai pievieno visāda veida pamatēdieniem kā, piemēram, šim, frango com amêijoas.
Noēsties jau nu tur nekā diža nav, jo vienā čaulā ir tikai maza piciņa gliemenes gaļas, taču tās piedod ēdienam patīkamu jūras garšu un priecē aci tādiem seafood mīļotājiem kā es.

Portugāļi šo paēdienu gatavo ar lielu kvantumu olīveļļas, cepšanai vēl pievieno sviestu vai margarīnu, taču es šajā receptē taukvielu daudzumu esmu samazinājusi līdz minimumam. Tāpat, ja nav jābaidās no liekām kalorijām, garšai var pievienot kūpinātas bekona šķēlītes vai chouriço (žāvēta desa no sagrieztiem cūkgaļas gabaliem un paprikas pastas, Latvijā esmu dzirdējusi saucam par "čorizo").
Arī brendija vai konjaka vietā parasti portugāļi lieto baltvīnu, taču arī ar brendiju sanāk, pat ļoti labs!

Sastāvdaļas:
4-5 nelieli vistu šķinķīši
0,5 kg baltās jūras gliemenes
50ml brendijs vai konjaks
1 t.k. ar kaudzīti paprikas pulveris
1-2 t.k. olīveļļa
1 sīpols
1 ķiploka daiviņa
1 sarkana paprika
1 lauru lapa
1 ēd.k. tomātu pastas
sāls, pipari vai čili
ūdens
pētersīļi


Sākam ar šķinķīšiem - atkaulojam un noņemam ādu. Var paslinkot un to nedarīt (ticiet man, esmu arī veselu vistu šādi gatavojusi, ar visu ādu un kauliem, tikai sagrieztu gabaliņos), bet bez ādas un kauliem tomēr ir pavisam cita štelle.

Vistas gaļu sagriežam ~2cm lielos gabaliņos, apberam ar sāli, paprikas pulveri un aplaistām ar brendiju. Atstājam nedaudz pamarinēties.

Gliemenes ieliekam bļodā un zem auksta tekoša ūdens kārtīgi noskalojam, ja nu gadījumā ir aizķēries kāds smilšu grauds vai čaulas gabaliņš.

Uzlejam uz pannas eļļu, apcepam vistiņu. Noņemam no pannas un noliekam malā.

Sīpolu pārgriežam uz pusēm un sagriežam šķēlītēs. Sasmalcinam ķiploku. Visu apcepam līdz zeltainai nokrāsai.

Pievienojam tomātu pastu, gabaliņos salauzītu lauru lapu, kādu šļuku ūdens.

Sagriežam ne pārāk mazos kubiciņos (vai strēmelītēs, ja labāk patīk) papriku, pievienojam sīpoliem. Pievienojam arī sacepto vistiņu un noskalotās gliemenes.

Samaisām un pagaršojam, kas ar sāli. Ja vajag, pieberam. Apbārstām ar pipariem vai čili.

Uzliekam vāku un pasautējam minūtes 5-7, līdz gliemenes atveras vaļā. Ja kāda neveras, neuztraucieties, dažkārt pannā nokļūst dabīgā nāvē aizgājušās, tās vienkārši vajag nolikt maliņā un necensties par visām varītēm apēst...

Beigās apberam ar kādu šķipsnu sakapātu pētersīļu un gatavs! Pasniedzam ar rīsiem, kaut arī var ēst gan ar cous-cous, gan ceptiem kartupeļiem, ja tā labāk iet pie dūšas.

Gards, ka nenoēsties!

{garneles tomātos austrumu gaumē}

Sastāvdaļas (2 personām)
300gr garneles
1 kārba (400ml) rīvēti tomāti
1 paprika
1 sīpols
ķiploks
1 t.k. rīvēta ingvera sakne
1. t.k. olīveļļa
čilli pipari
sāls

Sīpolus un ķiplokus sasmalcina, papriku sagriež nelielos gabaliņos un visu apcep olīveļļā.

Pievieno rīvētos tomātus, ingveru, sāli pēc vajadzības un pasautē kādas 10-15 min.

Beigās pievieno atlaidinātas garneles un sautē vēl ~5 minūtes. Gatavs!

Pasniedz ar rīsu nūdelēm vai rīsiem.

Gards, ka nenoēsties!

{linguine al nero di seppia ar jūras veltēm kalvadosa mērcē}

Šī, no FD saita aizgūtā, pilnīgi noteikti ir mana favorītmaltīte. Ar sēpijas tinti iekrāsotie melnie makaroni kombinācijā ar jūras veltēm, karamelizētiem sīpoliem, kalvadosu un Parmezānu visām garšas kārpiņām liek priekā diet un dvēselei dziedāt slavas dziesmu Gardēžu Dievam.

Grilēta sēpija - choco - Portugālē ir bieži sastopams un vietējo iecienīts ēdiens. Paši portugāļi labprāt ēd sēpiju ar visu tinti, taču man kaut kā tā īsti neiet pie sirds, labāk tīk choco grelhado sem tinta jeb iztīrīta sēpija. Taču, kombinācijā ar makaroniem, sēpijas tinte šķiet ārkārtīgi pievilcīga! Pirmkārt jau ekotiskās krāsas dēļ. Un makaronu garša arī ir daudz bagātāka.

Sastāvdaļas (2 ne pārāk izsalkušiem ēdājiem)
100gr Linguine al Nero di Seppia (var lietot arī baltos linguine vai spagetti)
300gr mīdijas un garneles
2 palieli saldie sīpoli vai 300gr purava baltā daļa
50gr kalvadoss (brendijs vai konjaks)
20gr Parmezāns
1t.k. olīveļļa
sāls, drupināti čilli pipari
dilles

Sālsūdenī novārām makaronus al dente, nokāšam.

Sīpolu sagriežam un pusēm, pēc tam ļoti plānās ripiņās. Liekam sautēties 1 t.k. labas olīveļļas. Kad sīpoli kļuvuši caurspīdīgi, pievienojam atlaidinātas jūras veltes, sāli un čilli piparus. Pāris minūtes pacepam un pievienojam kalvadosu. Pacepinām vēl pāris minūtes, līdz šķidrums iztvaikojis.

Liekam šķīvī melnos makaronus, virsū jūras veltes ar sīpoliem, pārkaisām sarīvētu Parmezānu un sasmalcinātas dilles.

Nē, nu patiesi šis GARDS, KA NENOĒSTIES!!!