Showing posts with label focaccia. Show all posts
Showing posts with label focaccia. Show all posts

Tuesday, January 5, 2016

{balzamiko sīpolu fokača}


Šo fokaču cepu gandrīz pēc J. Olivera receptes, tikai mazliet pārveidojot sāls un cukura daudzumu.

{mīklai}
400 gr. kviešu milti (812/1.šķira)
100 gr. mannas putraimi
7 gr. sausais raugs
2 t.k. sāls
1 t.k. cukurs
300 ml remdens ūdens

{pildījumam}
4 mazi sarkanie sīpoli (noteikti var likt vairāk)
2 ēd.k. olīveļļa
6 ēd.k. tumšais balzāmetiķis
sāls

Bļodā ieberam miltus, sāli, cukuru. Viducī izveidojam bedrīti, ieberam raugu un lejam klāt pa druskai ūdeni, ar roku maisot klāt miltus. Kārtīgi sajaucam miltus ar ūdeni un liekam mīklu uz galda. Mīcām kādas 4-5 min. līdz mīkla vairāk nelīp pie rokām. Izveidojam bumbu, apkaisām ar miltiem, nolīdzinam, liekam iekšā bļodā, apsedzam ar tīru drāniņu un novietojam siltā vietā uz ~40 min. uzrūgt.

Kamēr mīkla rūgst, sagriežam sīpolus pusmēnešos un apcepam uz pannas olīveļļā līdz tie kļuvuši caurspīdīgi. Tad pievienojam balzāmetiķi un pacepinam vēl pāris minūtes. Atdzesējam.

Kad mīkla ir uzrūgusi - palielinājusies apjomā vismaz divas reizes, uz cepamās plātes uzklājam cepampapīru un liekam virsū mīklu, ar dūrēm no tās izspiežot gaisu un izlīdzinam aptuveni 1.5 cm biezumā. Pārklajam ar sacepinātajiem sīpoliem un ar pirkstu sabakstām mīklu, lai pildījums labāk iesūcas maizē. Apklājam ar dvielīti un ļaujam mīklai uzrūgt vēlreiz, tas aizņems kādas 20-30-40 min. 

Uzkarsējam krāsni līdz 220°C un cepam ~20-25 min. Gards, ka nenoēsties!

{tomātu oregano ķiploku fokača}


Maizi mājās sāku cept Portugālē, kur ļoti trūka man tik mīļā dažādu graudu un rupjmaizīte. Tā kā esmu slinka mīklas mīcītāja, toreiz iegadāju maizes cepamo mašīnu - brīnumaparātu manā saprašanā:)) Cik tur tā darba, vakarā saliek iekšā visas nepieciešamās izejvielas, saspaida podziņas un no rīta var mosties ar tikko ceptas maizes smaržu virtuvē! Jāpiebilst, ka es nekad neesmu izmantojusi gatavos maisījumus, jo tad, manuprāt, zūd pašceptas maizes nozīme. Kā nekā maisījumi ir pilni ar dažādiem uzlabotajiem un citām nevajadzīgam drazām.

Kad atgriezos Latvijā, maizes krāsniņai vairāk nebija tādas nozīmes. Pie mums ir pieejama katra gaumei atbilstoša maizīte un mani piedāvājums apmierināja vēl ilgi. Kamēr apnika! Nu esmu atkal ķērusies klāt maizes cepšanai mājās, taču šoreiz, mīcot ar rokām un cepot cepeškrāsnī. Gribu katru iedrošināt, cik vienkārši un nesāpīgi tas ir:)

{mīklai}
300 gr. kviešu milti (nr.812/1. šķira)
2 t.k. cukurs
1 t.k. sāls
6 gr. sausais (šķīstošais) raugs
180 ml remdens ūdens

{pildījumam}
tomāti
1 ēd.k. kaltēts oregano (raudene)
2 ēd.k. olīveļļa
2 daiviņas ķiploks
sāls

Bļodā ieberam miltus, sāli, cukuru. Viducī izveidojam bedrīti, ieberam raugu un lejam klāt pa druskai ūdeni, ar roku maisot klāt miltus. Kārtīgi sajaucam miltus ar ūdeni un liekam mīklu uz galda. Mīcām kādas 4-5 min. līdz mīkla vairāk nelīp pie rokām. Izveidojam bumbu, apkaisām ar miltiem, nolīdzinam, liekam iekšā bļodā, apsedzam ar tīru drāniņu un novietojam siltā vietā uz ~40 min. uzrūgt.

Kamēr mīkla rūgst, sarīvējam vai spiedē izspiežam ķiploku. Sajaucam ar oregano un olīveļļu. Ja izmantojam lielus tomātus, tos sagriežam daivās. Ķiršu tomātiņus var atstāt veselus.

Kad mīkla ir palielinājusies apjomā vismaz divas reizes, uz cepamās plātes uzklājam cepampapīru un liekam virsū mīklu, ar dūrēm no tās izspiežot gaisu un izlīdzinam, aptuveni 1.5 cm biezumā. Pārziežam ar ķiploku maisījumu, iespiežam tomātus un ar pirkstu sabakstām mīklu, lai pildījums iesūcas dziļāk. Apklājam ar dvielīti un ļaujam mīklai pacelties vēlreiz, tas aizņēms kādas 20-30 min.

Uzkarsējam krāsni līdz 220°C un cepam ~20 min. Gards, ka nenoēsties!