{bacalhau no forno à portuguesa jeb menca cepeškrāsnī portugāļu gaumē}

Viens no maniem mīļākajiem Portugāles ēdieniem - sālītā, kaltētā menca bacalhau cepta cepeškrāsnī ar kartupelīšiem, tomātiem, sīpoliem, papriku utt. Autentiska Portugāles garša, noteikti izmēģiniet, ja ir tāda iespēja!
Bacalhau vietā var izmantot jebkuru balto zivi, taču garša noteikti nebūs tāda, kādai tai šajā ēdienā ir jābūt. Sālītā, izkaltētā un pēc tam vairākos ūdeņos izmērcētā menca nav salīdzināma ne ar vienu citu zivi...

{sastāvdaļas 4 ēdājiem}

4 gabali bacalhau
1kg kartupeļi
1 sarkanā paprika
3-4 tomāti
2 sīpoli
3-5 ķiploka daiviņas
sauja olīvas (ieteicams ar kauliņu!)
2 lauru lapas
150ml baltvīna
150ml olīveļļas
sāls
pipari
saldās paprikas pulveris

Sākam gatavoties jau iepriekšējās dienas rītā. Noskalojam bacalhau, liekam bļodā ar aukstu ūdeni un bļodu ledusskapī. Ūdeni nomainām tās dienas vakarā un tad vēl reizi no rīta. Ja mencas gabali ir ļoti biezi, tad varētu nepietikt ar divām ūdens maiņām, vajadzētu ierēķināt laiku vēl vienai ūdens maiņai, respektīvi likt mērcēties jau "aizvakar" vakarā.

Ieslēdzam cepeškrāsni uz 180°C

Kartupeļus nomizojam, sagriežam aptuveni 1cm lielos gabaliņos. Sīpolus, tomātus un papriku sagriežam ripiņās, ķiplokus šķēlītēs.

Liekam visu kārtās cepeštraukā ar paaugstām malām. No sākuma sīpolus, ķiplokus, tomātus, papriku. Pievienojam lauru lapas. Tad kartupeļus un bacalhau. Pieberam olīvas. Apkaisām ar sāli, pipariem un paprikas pulveri. Sāli cenšamies bērt tikai uz kartupeļiem, ne uz zivs. Uzlejam baltvīnu, beigās pārslakām ar olīveļļu.

Savos milzīgās ieturēšanās laikos es šo ēdienu gatavoju, izvairoties no olīveļļas. Bet, lūdzu jūs no sirds, nedariet to! Labāk apēst uz pusi mazāku porciju, taču gardum gardu, nevis atmest tik ļoti nepieciešamo ingredientu, kas kalpo ne tikai kā taukviela, bet arī nopietna garšviela!

Kad viss ir sagatavots, liekam trauku cepeškrāsnī. Šis process parasti aizņem diezgan ilgu laiku - apmērm 2-2.5h, jo kartupeļiem jāgatavojas skābenā vidē, kas visu šo padarīšanu riktīgi paildzina. Ik pa brīdim vajadzētu mazliet aplaistīt zivtiņu ar to pašu mērcīti, kas rodas no tomātiem u.c. labajām lietām.

Ja nu pošaties šo gardo ēdienu gatavot ar kādu citu zivi, nevis bacalhau, iesaku to pievienot tikai pēdējās pusstundas laikā. Ja tā būs, piemēram, svaigas mencas fileja, tā noteikti nedrīkst cepināties tik ilgi! Mēs taču vēlamies rezultātā dabūt maigu un mutē kūstošu zivs gaļu, nevis gumijotu pazoli...

Lai gards, ka nenoēsties!

{salada de ovas jeb ikru salāti}

Esot Portugālē, nekādā gadījumā nepalaidiet garām iespēju apmeklēt kādu marisqueira jeb jūras velšu restorāniņu. Marisqueiras parasti "biezā slānī" ir atrodamas pie-okeāna pilsētiņās kā, piemēram, Sesimbrā, vienā no manām vismīļākajām un sirdij tuvākajām vietām. Šajās vietās mazo restorāniņu īpašnieki jūras veltes katru dienu iepērk pa tiešo no vietējiem zvejas vīriem un tās, pagatavotas visneiedomājamākajos veidos, priecē gan pašus portugāļus, gan Portugāles viesus.

Lai arī pie mums Latvijā tikko zvejotas jūras veltes iegādāties ir gandrīz neiespējami, tomēr šis tas ir pieejams, ko pagatavot portugāļu gaumē. Piemēram, mencu ikri. Tie ir pavisam vienkārši pagatavojami un garšo tāpat kā Portugālē, patiesi! Būtu dikti labi, ja šajos salātos izmantotu Portugālē ražotu sarkanvīna etiķi (pirku Promo Cash&Carry bāzē) un autentisku extra virgin olīveļļu, taču kvalitatīvs jebkuras citas siltās zemes ražojums arī derēs.

Salada de ovas jeb ikru salāti pieder pie petiscos (uzkodām), ko portugāļi parasti ēd ap launaga laiku vai reizēm arī kā uzkodu pirms sātīgām vakariņām.

{sastāvdaļas}
1 kg svaigi mencu ikri
1 sīpols
2-3 ķiploka daiviņas
puse sarkanās paprikas
kinza
sāls
pipari
2-3 lauru lapas
100ml sarkanvīna etiķis
200ml extra virgin olīveļļas

Katliņā uzvārām ūdeni ar sāli un lauru lapām. Pievienojam ikrus un vārām +/- 20 minūtes. Jo mazāki ikri, jo ātrāk būs gatavi un otrādi. Nokāšam un atdzesējam. Jo tie būs aukstāki, jo vieglāk būs sagriežami.

Ikrus griežam aptuveni 0.7mm biezās šķēlītēs. Papriku sagriežam mazos kubiņos. Smalki sagriežam sīpolu, sasmalcinām ķiploku un kinzu. Jā, jā... daži no jums rauks degunus, jau izdzirdot šo vārdu "kinza"... Ja nu jūs pārņem drebulis no vārda vien, varat izlaist šo sastāvdaļu, taču, ticiet man, šamos salātus gardu muti tiesā pat tie, kuri ar kinzu u.c. radniecīgiem zaļumiem nedraudzējas nu nepakam.

Visu saliekam bļodā un samaisām ar eļļu, etiķi, sāli un pipariem.

Es vienmēr esmu teikusi, ka portugāļi pārāk dāsni lieto olīveļļu, ka tās daudzums ikdienas racionā noteikti ir jasamazina. Taču ne šajā gadījumā! Jā, var protams skaitīt kalorijas un šausmināties par to daudzumu eļļā, bet tomēr uzdrīkstēšos aicināt jūs uzdrīkstēties būt mazāk prātīgiem un ļauties... vismaz šoreiz:)

Uzliekam bļodai vāku vai pārklājam ar pārtikas plēvi un ievietojam ledusskapī vismaz uz pāris stundām, bet vislabāk - uz nakti.

Kad visas sastāvdaļas savā starpā ir sadraudzējušās, ņemam ņuku labas gaišās/pelēkās maizes, glāzi vinho verde un baudām... no sirds.

Gards, ka nenoēsties!

{portugāļu Ziemassvētku laika kūka Bolo Rei}

Portugāles ļauži ziemas svētku laiku nevar iedomāties bez Bolo Rei jeb Karaļkūkas tāpat ka mēs bez piparkūkām. Šī kūka tiek ēsta visās mājās no Ziemassvētkiem līdz 6. janvārim, Zvaigznes dienai, kas Portugālē tiek apzīmēta ar Dia de Reis - Karaļu diena.

Kūkas recepte uz Portugāli ir atceļojusi no Francijas 19.gs, kas tur ir pazīstama no Ludviga XIV laikā. Pirmā vieta, kur Bolo Rei tikusi cepta un tirgota Lisabonas iedzīvotajiem, ir Confeitaria Nacional, par kuru blogā rakstīju vēl tad, kad pati dzīvoju Portugālē.

Interesants ir fakts, ka portugāļi kūkā iecep kaltētu cūku pupu, kas ir pamats tradīcijas turpināšanai, proti, tam, kurš dabū kūkas gabalu ar pupu, nākamgad kūka ir "jāuzsauc" visai kompānijai. Tāpat arī portugāļi kūkā mēdz iecept laimestu - mazu porcelāna figūriņu, parasti karaļa simbolu.

No receptē dotā produktu daudzuma sanāk viena ļoti liela vai divas "normāla" izmēra kūkas. Ar vienu mazo kūku pilnīgi pietiktu uzcienāt 15-20 cilvēkus.

Gribu vēl piebilst, ka kūka nav no slapjajām, tā ideāli sader ar tēju vai kafiju.

{mīklai}
250gr. milti
650gr. milti
50gr. slapjais vai 11gr. šķīstošais raugs
150ml remdens ūdens
150gr. cukurs
šķipsna sāls
1 apelsīna un 1 citrona miziņa, smalki sarīvēta
4 olas
200gr. kausēts sviests
200ml Porto (Marsala vai šerijs arī derēs)
100gr. labas rozīnes
130gr. žāv. aprikozes
50gr. žāv. dzērvenes
220gr. cukurotu augļu gabaliņi (papaija, ananasi u.c.)
160gr. dažādi rieksti (brazīlijas, indijas, valrieksti, lazdu rieksti, mandeles)
ola vai olas dzeltenums apsmērēšanai

{dekoram}
rieksti
cukuroti augļi
pūdercukurs

Palielā bļodā ieberam raugu, sajaucam ar ūdeni un piemaisām klāt 250gr. miltu. Ja nav iespējams visus miltus iemaisīt, pielejam vēl mazliet ūdeni. Bļodu apsedzam ar dvielīti un atstājam uz 1h uzrūgt.

Sagriežam sīkāk aprikozes un riekstus. Bļodiņā saberam visus augļus un riekstus, aplejam ar 200ml Porto vai citu stiprināto vīnu.

Kad pagājusi stunda un raugs sācis darboties, klāt pieberam atlikušos 650gr. miltus un cukuru, pieliekam sāli, citrona un apelsīna miziņu. Pielejam klāt visu šķidrumu no augļiem, kas nav uzsūcies, un sākam mīcīt mīklu. To var darīt gan ar roku, gan mikseri ar mīklas uzgaļiem, gan jebkuru citu uzparikti, kas paredzētam šādm nolūkam. Mīcot, pievienojam olas, bet pa vienai, ne visas uzreiz. Beigās iemīcām kausēto sviestu, tikai jāatceras, ka tas nedrīkst būt pārāk silts!

Kad mīkla ir kārtīgi izmīcīta, pievienojam izmērcētos augļus un riekstus. Kārtīgi iemīcām, nolīdzinām virsmu, apkaisām ar nedaudz miltiem, apsedzam ar drāniņu un atkal atstājam uzrūgt. Tas prasīs kādu pusotru stundu, atkarībā no temperatūras telpā.

Veidojam 1 vai 2 kūkas. Jāsaka gan uzreiz, ka vienai kūka būs nepieciešama ļoti liela panna, jo es dalu mīklu divās daļās un vienas kūkas diametrs man sanāk ap 28cm. Uzklājam uz pannas cepamo papīru un uzliekam mīklu. Atrodam vidus punktu un izveidojam tur palielu caurumu tā, lai kūka izskatās pēc Adventa vainaga:) Atstājam uz 30 min.

Apsmērējam ar olu visu virsmu un dekorējam ar cukurotajiem augļiem, riekstiem un pūdercukuru. Jāpiebilst, ka portugāļi izmanto lielas cukuroto augļu plāksnes zaļā, sarkanā un dzeltenā krāsā. Arī pie mums tādas var nopirkt, esmu redzējusi Centrāltirgū.

Liekam cepties ~45 min. 180°C. Lai gards, ka nenoēsties!

{tarte de natas}

Vai esi nogaršojis Pasteis de Nata? Ja garšoja, noteikti būsi stāvā sajūsmā arī no šīs variācijas. Taču, ja neesi vēl nogaršojis, tad uzroti piedurknes un ātri ķeries klāt receptei, nenožēlosi!

Ar šo ingredientu daudzumu piepildīju 20cm lielu formu. 22cm vēl būs ok, bet ja vienīgā tev pieejamā forma ir lielāka, tad nu gan būs mazliet jāpārrēķina sastāvdaļu daudzumi.

Tagad ir vasara un, ja vēlies likt uz galda ko īpašāku, vari šo tarti papildināt ar zemenēm, avenēm, mellenēm u.c. sezonas ogām. Atdzesētai kūkai saliec kaudzītē virsū odziņas un apbārsti ar pūdercukuru - viesu komplimenti būs garantēti!

{mīkla}
175gr miltu (ja ir luste, kādu daļu var aizvietot ar mandeļu miltiem)
70gr sviesta
25gr cukura
sāls šķipsniņa
1 ola

{pildījums}
350ml piena
50gr sviesta
200gr cukura
5 olu dzeltenumi
30gr miltu
1/2 citrona miziņas
1/2 vaniļas pāksts

Saberžam sviestu ar miltiem un cukuru, pievienojam sāli, pēc tam olu. Kārtīgi samīcām, ietinam pārtikas plēvē un ieliekam ledusskapī vismaz uz 30 min.

Pa to laiku gatavojam pildījumu: miltus sajaucam ar aptuveni trešdaļu piena, lejot klāt pa drusciņai tā, lai neveidojas kunkuļi. Piekuļam klāt olu dzeltenumus.

Liekam katliņā cukuru un sviestu, pielejam atlikušo pienu.

Nogriežam miziņu no 1/2 citrona (ļoti plāni!) un pievienojam pienam.

Gareniski sagriežam vaniļas pāksti uz pusēm. Izgrebjam sēkliņas un ar visu pāksti liekam katliņā.

Maisot, karsējam. Pirms uzvārīšanās pievienojam pienu ar miltiem. Kad viss uzvārījies, ņemam nost no uguns un izķeksējam ārā vaniļas pāksti un citrona mizas.

Kad mīkla atdzisusi, izrullējam to 4-5mm plānu un ieklājam formā. Nolīdzinam malas. Tālāk var rīkoties divējādi - var cept visu kopā vai no sākuma nedaudz pacepināt smilšu mīklu. Man pašai labāk tīk, ja mīkla ir nedaudz pacepusies bez pildījuma, tad tā tomēr ir kraukšķīgāka un drupenāka.

Ja cepam bez pildījuma, uzliekam virsū saņurcītu un iztaisnotu attiecīga lieluma cepamā papīra gabalu un uzberam virsū kaltētas pupiņas vai zirņus. Tas nepieciešams svaram, lai mīkla nenošļuktu sānos un nepaceltos augšā vidusdaļā. Var vēl sadurstīt mīklu ar dakšiņu, bet es lielu vajadzību tajā neredzu - slogs tāpat notur visu savās vietās. Šādi sagatavotu formu liekam cepties 180°C aptuveni 15 minūtes.

Noņemam slogu un lejam iekšā pildījumu. Cepam, līdz virsiņa skaisti apbrūnējusi, minūtes 20 apmēram.

Atdzesējam un, ja ir vēlme, pārkaisām ar pūdercukuru. Bet tas nu vairāk skaistumam, ne garšai :)

Gards, ka nenoēsties!

{arroz de frango jeb rīsi ar cāli}

Portugālē lielā cieņā ir frī kartupeļi (batata frita) un rīsi (arroz). Tur dzīvojot, nekādi nevarēju saprast, kā uz viena šķīvja var sadzīvot gan rīsi, gan kartupeļi - manā izpratnē tas nu nekādi neiet kopā... Mēdz būt rīsi, mēdz - kartupeļi, bet tač' ne duetā! Toties portugāļi tā ēd un ir bezgala laimīgi:)

Portugālē rīsi tiek gatavoti gan ar pīli, gan jūras veltēm (astoņkāja rīsi, piemēram), gan trusi. Šādi pagatavoti rīsi ir mazliet līdzīgi spāņu paeljai, taču portugāļi saviem rīsu ēdieniem neliek klāt dārzeņus un tie ir slapjāki nekā paelja. Šoreiz gatavošu rīsus ar cāli. 

Sastāvdaļas (3p.):

1 krūze rīsi (derēs parastie)

3 krūzes buljona

3 vistas šķiņķīši bez ādas, atkauloti

1 sīpols

2 ķiploka daiviņas

2-3 nelielas lauru lapas, vēlams svaigi plūktas

sāls, pipari

šļuka baltvīna

2 t.k. tomātu pastas

2 ēd.k. paprikas pastas (massa de pimentão) - var aizstāt ar sablenderētu sarkano papriku

olīveļļa

Sagriežam vistas šķiņķīšus 2-2.5cm lielos gabaliņos. 

Sagriežam sīpolu, sasmalcinām ķiploku. 

Dziļā pannā vai sautējamā traukā ielejam eļļu. Es parasti ar taukvielu daudzumu neaizraujos, 1-2, nu labi, 3 tējkarotes man ir pietiekami, bet portugāļi bez 150-200ml neiztiktu. Visu apcepam līdz zeltaini brūnam. 

Pielejam klāt buljonu. Ja nav mājās vārīts buljons, var liet ūdeni un pievienot kādu ēdamkaroti Anniņu bez sāls. Ja ticība atļauj - buljona kubiņu. 

Pielejam baltvīnu ~50-70ml.  Iemaisām labu tomātu pastu un paprikas pastu (vai blenderētu papriku).Pagaršojam un pieliekam sāli, piparus un lauru lapas. Sāls daudzums būs atkarīgs no buljona un paprikas pastas sāļuma.

Ļaujam visam uzvirst un pievienojam rīsus. Vāku virsū, nogriežam liesmu un ļaujam gatavoties ~17-20 min.

Gards, ka nenoēsties!

{pasteis de nata jeb portugāļu olu krēma kūciņas}

Ja esi bijis Portugālē un neesi nobaudījis Lisabonā Pasteis de Belém, tad var teikt, ka Portugālē vispār neesi bijis :) Tieši tāpat kā bacalhau (sālīta, vītināta menca) arī šis gastronomijas brīnums ir viena no neatņemamajām burvīgās Eiropas malas zemes Portugāles prezentācijas sastāvdaļām.

Jau gandrīz 200 gadus portugāļi priecē gan vietējos, gan ieceļotājus ar kūciņām, ko radījušas katoļu mūķenes blakus esošajā klosterī Mosteiro dos Jerónimos 18. gs. sākumā. 1837. gadā, trīs gadus pēc klostera aizvēršanas, vietējie komersanti atvēra Pasteis de Belém ražotni, kur, pēc slepenās receptes, ko mūki tiem pārdeva, sāka gatavot un tirgot debešķīgi gardās olu krēma kūciņas.

Vēl šobaltdien īstā recepte tiek turēta milzu noslēpumā, bet tas netraucē visām Portugāles beķerejām ražot ko savu, ļoti līdzīgu un tikpat brīnumaini gardu, ar nosaukumu Pasteis de Nata. Nevis Belaiņas, bet krēma kūciņas. Tāpat kā dzēriens saukts šampanietis drīkst būt tikai Šampaņā ražots :)

Sastāvdaļas 12gb.

400gr. kārtainā mīkla (bez rauga, veikalā pirkta)

400ml piens

200gr. cukurs

5 olu dzeltenumi

30gr. milti

citrona miziņa

1/2 vaniļas pāksts

Gatavojam krēmu: 30gr. miltu sajaucam ar 100ml piena, lejot klāt pa drusciņai tā, lai neveidojas kunkuļi.

Liekam katliņā cukuru, pielejam atlikušos 300ml piena. 

Ar kartupeļu mizojamo nogriežam miziņu no 1/4 citrona un pievienojam katliņā. Varam to darīt arī ar nazīti, taču tad jāuzmanās, lai netiek klāt balta daļa - tad krēms būs rūgtens.

Gareniski sagriežam vaniļas pāksti uz pusēm. Izgrebjam sēkliņas un ar visu pāksti liekam katliņā. Maisot,karsējam. Pirms uzvārīšanās pievienojam pienu ar miltiem.

Kad viss uzvārījies, ņemam nost no uguns un izķeksējam ārā vaniļas pāksti un citrona mizas. Tādam pat karstam pievienojam olu dzeltenumus. Nepārtraukti maisām, lai viss sajaucas viendabīgā masā. Liekam malā.

Portugālē šīs kūciņas cep mazās, apaļās metāla formītēs. Es cepu mafinu formā-pannā, kur vienlaicīgi ievietojas 12 gb. Īstenībā jau ir vienalga, kā cept, ka tikai forma būtu metāla, noteikti ne silikona.

Veikalā pirkto kārtaino bezrauga mīklu izrullējam četrstūrī un cieši satinam rullītī. Sarullēto desiņu sagriežam 12 vienādos gabaliņos.

Ieziežam formītes ar sviestu. Katrā ieliekam gabaliņu mīklas un ar pirkstiem saplacinam. Sākot no vidus, spiežam mīklu pa formītes sāniem uz augšpusi tā, lai tiek izklāta visa formas iekšpuse un veidojas vieta krēmam.

Sapildām krēmu izveidotajās mīklas bļodiņās tā, lai no augšas paliek ~0.5-0.7cm. Cepoties, krēms uzpūtīsies un, ja ieliets par daudz, var sākt plūst pāri malām.

Uzsildām krāsni uz 230°C un cepam ~20 min. Krāsnij noteikti ir jābūt riktīgi sasilušai!

Šos gardumus var ēst gan siltus, gan aukstus. Portugāļi kūciņas parasti apkaisa ar kanēli un tie, kas ir īpaši saldummīļi - vēl ar pūdercukuru.

Gards, ka nenoēsties!

{Portugāles ziemeļu puses gardums - FRANCESINHA}

Arī Portugālē, kā lielākoties visās Eiropas valstīs, katra reģiona iedzīvotāji laika gaitā ir radījuši savu kulta ēdienu (vai pat vairākus). Es dzīvoju Težu upes (Rio Tejo), kas Portugāles dienvidus atdala no Lisabonas un tālāk jau ziemeļu daļas, otrā krastā un pārsvarā baudīju tieši dienvidniekiem raksturīgos ēdienus, tomēr man nemaz nebija jādodas uz Porto, lai nogaršotu ziemeļnieku kulinārijas "brīnumu" FRANCESINHA (franseziņa). Ar šo interesanto ēdienu pirmoreiz vīrs mani uzcienāja kādā nelielā, feinā vietējā krodziņā ar nosaukumu "Casa das Francesinhas", un jāsaka, lai cik skeptiski es sākumā nebūtu noskaņota, klausoties aprakstu par maizes šķēlēm ar gaļu un desu, aplietu ar mērci, iemīlējos tajā no pirmā kumosa :)

Paši portugāļi stāsta, ka nosaukums francesinha (francūzietīte, ja precīzi un latviski nepareizi tulkojam) ir radies jo, francesinha ir tikpat pikanta, cik sieviete francūziete :)

Francesinha noslēpums ir rodams tieši mērcē, un no tās pagatavošanas būs atkarīga ēdiena kopējā garšas kvalitāte. Katram krodziņam Portugālē ir sava, gadu gaitā izstrādāta īpašā recepte un neviens savā meistarībā nemaz tik dāsni nedalās, tādēļ ilgu laiku neriskēju nemaz ķerties klāt francesinha. Pirmās reizes rezultāts manas garšas kārpiņas īpaši neiepriecināja, tādēļ mēģināju vēlreiz, lai pagatavotu mērci tādu, kas tīk.

Sastāvdaļas mērcei (+/- 5 porcijām):

2 sīpoli
3 ķiploku daiviņas
50 gr sviests
gabaliņš žāvēta speķa ar ādiņu
2 lauru lapas
4 ēd. k. tomātu pasta
200 ml labs gaļas buljons
200 ml baltvīns
500 ml alus (kāds no light versijas)
50 gr. brendijs
50 gr. Porto (kad vairāk nebija, aizvietoju ar Licor 43)
1.5 ēd. k. milti
sarkanie pipari

Liekam katliņā sviestu, smalki sagrieztus sīpolus un ķiplokus, lauru lapas, speķa gabaliņu un ļaujam visam nedaudz pasutināties uz plīts, ik pa brīdim apmaisām.

Kad sīpoli kļuvuši zeltaini, pievienojam labu tomātu pastu un baltvīnu, kad uzmet burbuli, pielejam alu un uz lēnas uguns pavāram ~15 min.

Ja vien jūs neesat absolūti apiņu fani un rūgtums nesilda jūsu dvēseli kā medus Vinniju, silti iesaku izvēlēties ļoti, ļoti gaišu alu. Ta kā pati neesmu alus cienītāja, pirmo reizi gatavojot, lūdzu padomu savam lielajam dēlam, kurš ta' latvju alus tas labākais esot? Man ieteica Lāčplēsi, tumšo... Nu, ko lai saka. Mērce jau it kā garda, bet tas rūgtums... nogalina.

Pēc noteiktā laika iejaucam buljonā miltus un pievienojam mērcei, uzvārām. Kad sāk vārīties mērce, izņemam ārā lauru lapas un speķa gabalu. Ar rokas blenderi visu samaļam  līdz masa kļūst viendabīga.

Uzliekam atkal uz uguns un pielejam klāt brendiju un Porto vai liķierīti. Pieberam šķipsnu sarkano piparu un pavārām kādas 2-3 minūtes.

Talāk seko improvizācija.

Katrai personai būs nepieciešams:
3 šķēles viegli apgrauzdētas tostermaizes,
dažādu gaļiņu un desu kombinācijas,
5 ļoti plānas, vēlams četrkantīgas, siera šķēlītes

Vienai šādai porcijai portugāļi izmanto ~5 dažādu veidu gaļas izstrādājumus. It kā šķiet šaušalīgi daudz, bet Portugālē gaļu, desas un sieru veikalos griež tik plānās šķēlītēs, ka tām var redzēt cauri :) Latvijā griežamie aparāti ir noregulēti pavisam citadāk - viena šķēle šeit pret trim Portugālē!

Un tā - var sacept pavisam caurspīdīgu liellopa gaļas šķēli un vienu svaigu cepamdesiņu (labāk ne no kombināta, bet kādu, teiksim, Jāņa Saukas ražotu gardumdesu), paņemt Latvijā nopērkama spāņu ražojuma vārītā šķiņķa un desas ar nosaukumu mortadela šķēlīti, kā arī kādu labu žāvētas desas šķēlīti, chorizo, piemēram.

Kad esam izvēlējušies gaļiņas, ko liksim starp maizēm, sākam visu likt kopā:
1. maize
2. ceptā gaļa
3. žāvētās desas šķēle
4. mortadela
5. maize
6. cepamdesiņa
7. vārītais šķiņķis
8. maize
9. siers - 4 šķēlītes katra no savas puses tā, lai nokarājas kā galdauta malas, un vienu - pašā viducī

Atkārtojam tik reizes, cik ēdājiem esam paredzējuši pasniegt francesinha. Liekam uz kādām 7-8 minūtēm cepeškrāsnī, lai maizīte uzspēj sasilt un siers pakust.

Pasniedzam dziļā šķīvī, bagātīgi pārlietu ar mērci. Portugāļi klāt ēd frī kartupeļus un piedzer aliņu, bet man tas šķiet krietni, krietni, krietni par daudz, jo jau noēdot šo brīnumu vēders plīst pušu kā tam vilkam, kurš aprija septiņus kazlēnus:))

Lai gards, ka nenoēsties!

{petisco de moelas jeb šķilvīšu uzkoda}

Un atkal solis portugāļu virtuvē...

Svešumā dzīvojot, biju pārsteigta, ka dažnedažāda veida ēstuvēs praktiski nebija sastopama latvieša būtībai tik saprotamā uzkoda - salāti, toties portugāļu pavāri piedāvāja visādus citādus gardi pagatavotus brīnumus, ar ko varēja mieloties un našķoties tā, ka mēli var norīt! Tāpēc šoreiz, apejot bezdievīgi gardās jūras veltes, pievērsīšos subproduktiem (kurus Eiropas malas kulinārijas speci prot pagatavot vienkārši izcili) un padalīšos ar varen' gardu uzkodu (petisco) recepti. To var ēst gan siltu, gan aukstu, gan ziemā, gan vasarā, gan mājās, gan piknikā:)

Sastāvdaļas:
1 kg vistu šķīlvīši
2 vidēji sīpoli
4 daiviņas ķiploks
70-80gr. žāvēta desa, ideāli - chouriço (chorizo, čorizo)
3 ēd.k. ar kaudzi tomātu pasta (parasti lietoju Чумак)
300ml baltvīns
300ml dārzeņu vai vistas buljons (labāk paša gatavots, bet kubiņam arī nebūs ne vainas)
1 nesagriezts asais pipars
2-3 lauru lapas
sāls
šļuka labas olīveļļas

Sākam ar šķilvīšiem - katru apskatām, ja ir redzami kādi tauku gabaliņi vai dzeltena plēvīte, noņemam un noskalojam. Sagriežam ~1.5cm gabaliņos.

Sagriežam sīpolus, sakapājam ķiplokus.

Dziļā pannā ielejam šļuku olīveļļas (ja ticība atļauj, var arī vairāk) un pievienojam sagrieztos sīpolus, ķiplokus un lauru lapas. Uz vidējas uguns pacepinam, bet baisi nesabrūninam.

Sagriežam žāvēto desu, liekam klāt cepināties.

Pievienojam šķilvīšus, aso piparu, sāli un viegli apcepinam.

Pievienojam tomātu pastu, samaisām, pielejam baltvīnu, buljonu, liekam vāku virsū un sutinam uz vidējas uguns minūtes 30-40.

Šo ēdienu neesmu nodēvējusi kā veselīgu vai mazkaloriju, taču, ja neņem vērā žāvēto desu, nekā kalorijām pārbagāta tur nemaz nav! Vistu šķilvīšu uzturvērtība ir tikai 107kkal/100gr.

Lai gards, ka nenoēsties!

{apelsīnu kapkeiki jeb atvasinājums no bolo de laranja}

Portugāļiem ir ļoti garda apelsīnu kūka (bolo de laranja). Viņi šo kūku cep lielā formā un parasti dekorē ar pūdercukura un apelsīnu sulas glazūru, taču es šoreiz nolēmu nedaudz pārveidot, proti, sacepināt vairākas mazas kūciņas un izrotāt ar olbaltuma krēma cepurītēm - nu tā, lai svinīgāk.

Sastāvdaļas:

{pamatnei} (20 gb.)

250 gr. sviests (istabas temperatūrā)
250 gr. cukurs
4 olas
miziņa no 1 apelsīna (smalki sarīvēta oranžā daļa)
sv. spiesta 2 apelsīnu sula
250 gr. milti
10 gr. cepamais pulveris

{krēmam}

3 olu baltumi
150 gr. cukurs
60 ml sv. spiesta apelsīnu sula

Sākam ar sviesta un cukura putošanu. To darām tik ilgi, līdz sviests kļūst gaišs un cukurs ir nedaudz pakusis.

Pievienojam olas. Pa vienai! Pievienojam vienu, pakuļam, pievienojam otru... un tā līdz visas ir iekultas sviesta masā.

Tagad kārta apelsīna miziņai un sulai. Pievienojam un sakuļam.

Izsijājam miltus ar cepamo pulveri, liekam klāt un miksējam kopā.

Mafinu formītēs ieklājam papīrīšus (vai iesmērējam ar sviestu, ja negribas likt papīros) un pildām aptuveni 2/3 ar sagatavoto masu. Liekam cepties 170Cº uz minūtēm 20. Pārbaudām ar koka irbulīti - ja tas ir sauss, mūsu kūciņas ir gatavas.

Kamēr pamatnītes dziest, gatavojam krēmu. Saputojam olbaltumus tā, lai putas nav pārāk stingras, bet arī ne pārāk šķidras.

Mazā katliņā ielejam izspiesto apelsīnu sulu un pieberam cukuru. Karsējam līdz vārīšanās temperatūrai un vārām ~2-3 minūtes no pirmā burbuļa. Maisām, lai nepiedeg!

Ieslēdzam mikseri un, putojot uz visātrāko ātrumu, tievā strūkliņā lejam klāt olbaltumiem. Turpinam putot aptuveni 5-7 minūtes vai pat ilgāk. Man vienmēr pietrūkst pacietības... Jo ilgāk putojam, jo spīdīgāks un skaistāks mums tas olbaltums sanāk:)

Tad nu tik atliek krēmu likt konditorejas maisā ar zvaigznītes uzgali un ķerties pie rotāšanas.

Mmmmm... gardi bez sava gala!

{bolo brigadeiro jeb portugāļu šokolādes kūka}

Brīnumgarda kūka ar diezgan jancīgu nosaukumu. Sākumā domāju, ka šī kūka tapusi par godu kādam slavenam brigādes vadītājam, taču nē, BRIGADEIRO ir pildījuma (krēma) nosaukums un, cik man zināms, ar brigādes galvu tam nav nekāda sakara. Ja jums, mīļie lasītāji, ir cita veida info, lūdzu padalieties:)

Šis saldums nebūt nelīdzinās šokolādes kūkām, kādas ir pierasts ēst mūsu pusē. Katrā ziņā, man šī kūka bija pilnīgs atklājums, kad pirms gadiem septiņiem pirmo reizi to nobaudīju Lisabonā.

Sastāvdaļas:

{biskvītam}
6 olas
360 gr cukurs
300 ml vārīts, karsts ūdens
3 ēd.k. kakao pulveris (rūgtais, bez piemaisījumiem)
360 gr milti
15 gr cepamais pulveris
nedaudz sviests formas iesmērēšanai

{mitrināšanai}
ūdens
cukurs
kakao pulveris

{krēmam}
400 gr melnā šokolāde (ne mazāk kā 58% kakao)
2 kārbas kondensētais piens ar cukuru
350 ml piens (jo treknāks, jo gardāk)
30 gr sviests

{dekoram}
rīvēta melnā šokolāde


Sākam ar biskvītu - ar mikseri saputojam 6 olas ar cukuru tā, lai masa kļūst gaiša un gaisīga.

Uzvāram 300 ml ūdens un iemaisām izsijātu kakao pulveri. Nepārtraucot mikserēt, lēnām lejam klāt karsto kakao maisījumu.

Samaisām miltus ar cepamo pulveri un izsijājam caur sietiņu. Pievienojam olu-kakao maisījumam un kārtīgi sajaucam (drīkst ar mikseri).

Es cepu 30 cm diametra formā un biskvītu griežu 2 daļās. Ja forma būs mazāka (piem. 26-27cm), biskvīts sanāks augstāks un to varēs griezt 3 ripās.

No cepampapīra izgriežam apli, kas atbilst formas diametram un ieklājam to. Apsmērējam formas maliņas un papīru ar mīkstu sviestu un lejam iekšā biskvīta mīklu.

Cepam 160Cº aptuveni 45-55 minūtes. Biskvīts būs gatavs, kad iedurot koka irbulīti, tas nāks ārā tīrs.

Kamēr biskvīts krāsnī cepas, gatavojam krēmu. Katliņā ar biezu dibenu ieberam salauzītu šokolādi, pielejam kondensēto pienu, pienu un pieliekam sviestiņu. Nepārtraukti maisot, uz vidējas uguns vāram, līdz tas sabiezē. Kā pabieza pankūku mīkla. Vai krējums... Pilnībā atdzesējam.

Kad biskvīts ir gatavs, izņemam to no krāsns un liekam dzesēties. Vēl siltam/karstam esot, mēģinam pacēlušos viduci paspiest uz leju, lai sanāk pēc iespējas līdzenāka virsma. Pēc kādām 10-15 minūtēm izņemam no formas un pilnībā atdzesējam uz restītes. Ar lielu, robotu (var maizes) nazi sagriežam 2 vai 3 ripās, atkarībā no cepamformas diametra.

Katru ripu samitrinam ar ūdeni, kam piejaukts cukurs un kakao pulveris. Kakao un cukuru var likt pēc sirds patikas, bet nu vajadzētu gatavot ne pārāk saldu, jo šī kūka pati par sevi ir pietiekami salda. Mitrināt var gan ar konditorejas pindzelīti, gan speciālu pudelīti ar caurumiņiem vākā, gan vienkārši uzšļakstinot ūdeni ar roku. Tikai nepārcenšamies, citādi kūka būs nevis feini mitra, bet slapja. Kas par daudz, tas par skādi:)

Novietojam pirmo ripu uz trauka (šķīvja, etažeres u.c.), kurā kūka tiks pasniegta. Apziežam ar 1/2 atdzisušā krēma un liekam otru kārtu virsū. Ja mums ir trīs ripas, attiecīgi pirmajai uzliekam 1/3 krēma. Ar atlikušo krēmu apsmērējam kūkas augšu un malas. Mēģinam radīt tādu nedaudz nekārtīgu virsmu.

Dekorējam ar rīvētu melno šokolādi. Pašiem portugāļiem dikti patīk dekorēt ar šokolādes granulām. Tā kā es neesmu sastapusi īpaši labas kvalitātes šokolādes granuliņas, rīvētas melnās šokolādes dekors man šķiet vispieņemamākais.

Gatavs! Liekam kūku ledusskapī un gaidam ciemiņus. Vislabāk tā garšos, ja būs nakti nostāvējusi aukstumā. Nu, labi... vismaz stundas 5.

Gards, ka nenoēsties!!!

{arroz de polvo jeb astoņkāja rīsi}

Šis ir viens no maniem mīļākajiem ēdieniem, ko pirms vairākiem gadiem, kad dzīvoju Portugālē, atklāju un nekavējoties ieviesu savā ģimenes ēdienkartē kā neatņemamu sastāvdaļu.

Nevaru izstāstīt, cik liels bija mans prieks, kad atgriežoties Latvijā, kādā no Centrāltirgus apmeklējumiem, zivju paviljonā ieraudzīju šo krāšņo radību - astoņkāji! Tapa skaidrs, ka vismaz kāds no maniem iemīļotajiem Portugāles gastronomijas brīnumiem tiks baudīts arī šeitan:)

Astoņkājis arī ir bijis sastopams lielajos Maxima veikalos, zivju stendā (tikai pirms pārdevējs radību liek maisā, vajadzētu to apošņāt - diemžēl ir gadījies, ka nopārdod ne pirmā svaiguma eksemplāru...)

Rīgas Centrāltirgū ir pieejami arī astoņkāja lētākie radinieki - kalmāra taustekļi. Tos var iegādāt pat par piecreiz mazākām naudiņām, bet garšas ziņā atšķirību nejūtu, vismaz ne šajā kombinācijā.

Sastāvdaļas:
olīveļļa 1 ēd.k.
sviests ~25-30gr.
1 sīpols
ķiploks
astoņkājis, tā ap 1 - 1,2kg
1 ēd. k. vīnogu etiķa (sarkanais būtu labāks, bet var iztikt arī ar balto)
sāls, pipari
Anniņa bez sāls (to var aizvietot ar 2 lauru lapām)
ūdens
350 - 400gr rīsi
zaļumi (pētersīļi vai kinza, bet var iztikt bez)

Dziļā pannā ielejam olīveļļu, ieliekam sviestiņu un apcepam sagrieztu sīpolu. Es eļļu izmantoju ļoti pieticīgi, salīdzinājumā ar to, kā olīveļļu patērē paši portugāļi. Ja ir vēlme ēdienu pagatavot līdzīgi kā Portugālē, olīveļļas daudzums ir jāpalielina līdz 1/2 glāzei kā minimums:))

Kamēr sīpols cepinās, astoņkāji nomazgājam un taustekļus sagriežam gabaliņos. Sasmalcinam ķiplociņu.

Kad sīpoliņš kļuvis caurspīdīgs, pievienojam sakapāto ķiploku un sagriezto astoņkāji. Pielejam etiķi, pieberam sāli, Anniņu, piparus, uzliekam vāku un uz vidējas uguns cepinam 20 minūtes. Ūdens šajā posmā klāt NAV jālej, jo astoņkājis ir makten slapjš un pats atdod ūdeni (vairāk kā pusi no sava svara).

Kad noteiktais laiks iztecējis, pielejam ~1,5l vārošu ūdeni un atstājam astoņkāji vārīties vēl uz 30-35 minūtēm. Ja nepieciešama vēl sāls, pieberam.

Tagad pienācis laiks rīsiem. Apskatāmies, vai ūdens nav izvārījies un  ir pietiekamā daudzumā. Tā tilpumam vajadzētu būt ~3 reizes vairāk nekā rīsiem. Ja ūdens būs mazāk, rīsi sanāks pasausi. Lielāks šķidruma daudzums nekā slikta nenodarīs, būs feina mērcīte.

Pieberam rīsus un kārtīgi apmaisām. Uzliekam vāku un atstājam sutināties 15 min. uz lēnas uguns.

Ja tīk un garšo zaļumi, apberam, apmaisām un atstājam zem vāka vēl kādas minūtes 10.

Šis paēdiens noteikti neatstās vienaldzīgu nevienu jūras mošķu mīļotāju.
Diezgan vienkāršs, bet gards, ka nenoēsties!

{frango com amêijoas jeb cālis ar jūras gliemenēm)

Ejot gar Maxima lielveikala saldēto produktu stendiem, ieraudzīju gliemenes un tik ļoti sakārojās Portugāles garšas, ka viena paciņa ieslīdēja manos iepirkuma ratiņos bez lielas domāšanas.
Portugālē gliemenes (amêijoas) ir ļoti iecienītas - tās gatavo dažnedažādās mērcītēs un ēd kā uzkodas (petiscos) vai pievieno visāda veida pamatēdieniem kā, piemēram, šim, frango com amêijoas.
Noēsties jau nu tur nekā diža nav, jo vienā čaulā ir tikai maza piciņa gliemenes gaļas, taču tās piedod ēdienam patīkamu jūras garšu un priecē aci tādiem seafood mīļotājiem kā es.

Portugāļi šo paēdienu gatavo ar lielu kvantumu olīveļļas, cepšanai vēl pievieno sviestu vai margarīnu, taču es šajā receptē taukvielu daudzumu esmu samazinājusi līdz minimumam. Tāpat, ja nav jābaidās no liekām kalorijām, garšai var pievienot kūpinātas bekona šķēlītes vai chouriço (žāvēta desa no sagrieztiem cūkgaļas gabaliem un paprikas pastas, Latvijā esmu dzirdējusi saucam par "čorizo").
Arī brendija vai konjaka vietā parasti portugāļi lieto baltvīnu, taču arī ar brendiju sanāk, pat ļoti labs!

Sastāvdaļas:
4-5 nelieli vistu šķinķīši
0,5 kg baltās jūras gliemenes
50ml brendijs vai konjaks
1 t.k. ar kaudzīti paprikas pulveris
1-2 t.k. olīveļļa
1 sīpols
1 ķiploka daiviņa
1 sarkana paprika
1 lauru lapa
1 ēd.k. tomātu pastas
sāls, pipari vai čili
ūdens
pētersīļi


Sākam ar šķinķīšiem - atkaulojam un noņemam ādu. Var paslinkot un to nedarīt (ticiet man, esmu arī veselu vistu šādi gatavojusi, ar visu ādu un kauliem, tikai sagrieztu gabaliņos), bet bez ādas un kauliem tomēr ir pavisam cita štelle.

Vistas gaļu sagriežam ~2cm lielos gabaliņos, apberam ar sāli, paprikas pulveri un aplaistām ar brendiju. Atstājam nedaudz pamarinēties.

Gliemenes ieliekam bļodā un zem auksta tekoša ūdens kārtīgi noskalojam, ja nu gadījumā ir aizķēries kāds smilšu grauds vai čaulas gabaliņš.

Uzlejam uz pannas eļļu, apcepam vistiņu. Noņemam no pannas un noliekam malā.

Sīpolu pārgriežam uz pusēm un sagriežam šķēlītēs. Sasmalcinam ķiploku. Visu apcepam līdz zeltainai nokrāsai.

Pievienojam tomātu pastu, gabaliņos salauzītu lauru lapu, kādu šļuku ūdens.

Sagriežam ne pārāk mazos kubiciņos (vai strēmelītēs, ja labāk patīk) papriku, pievienojam sīpoliem. Pievienojam arī sacepto vistiņu un noskalotās gliemenes.

Samaisām un pagaršojam, kas ar sāli. Ja vajag, pieberam. Apbārstām ar pipariem vai čili.

Uzliekam vāku un pasautējam minūtes 5-7, līdz gliemenes atveras vaļā. Ja kāda neveras, neuztraucieties, dažkārt pannā nokļūst dabīgā nāvē aizgājušās, tās vienkārši vajag nolikt maliņā un necensties par visām varītēm apēst...

Beigās apberam ar kādu šķipsnu sakapātu pētersīļu un gatavs! Pasniedzam ar rīsiem, kaut arī var ēst gan ar cous-cous, gan ceptiem kartupeļiem, ja tā labāk iet pie dūšas.

Gards, ka nenoēsties!

{confeitaria nacional - ieskats Portugāles virtuvē}

Confeitaria Nacional jeb Nacionālā Konditoreja ir vieta, kur noteikti jāiegriežas, apmeklējot Lisabonu. Dibināta 1829. gadā, šogad tā svin 181-o tās pastāvēsanas gadadienu. Iespaidīgi, ne?

Patīkami pārsteidz ne tikai plašais kūciņu un cepumiņu klāsts, bet arī konditorejas interjers. Jāpiebilst, ka portugāļiem nav īpaši raksturīgi ieguldīt līdzekļus interjera izveidē. Svarīgāk par to, ar ko var pamielot aci, ir tas, kas nonāk vēderā, proti, garšīgi pagatavots ēdiens un vēlams - daudz.
Augstie griesti, krāšņie ornamenti un neapstrādāta koka sijas mazliet atgādina Pārdaugavas atjaunotos koka namus un uzjundī viegli dūmakainu smeldzi. Savdabīgu romantisma devu telpai piešķir Vintage stila gaismas ķermeņu un Damaskas rakstā tērpto sienu kombinācija.

Mazliet apjūkot no piedāvājuma, šoreiz izvēlējāmies Ninhos Chocolate (Šokolādes ligzdas) un Bolo Noz Chantilly (Valriekstu putukrējuma kūka).
Šokolādes ligzdiņas pamatā ir baltais biskvīts, pamatīgi mērcēts sīrupā, šokolādes krēms un man nezināma sastāvdaļa olas dzeltenuma krāsā. Iespējams, ka tie ir paši smalkākie makaroniņi, apstrādāti ar sīrupu. (Izrādās, ka nezināmā sastāvdaļa ir ne tikai olu dzeltenuma krāsā, bet tas tieši ir pats olas dzeltenums, kas, pēc īpašas tehnoloģijas, vārīts cukura sīrupā un saucas Fios de Ovo - olas pavedieni)
Ārkārtīgi jauka tendence portugāļu konditorejās ir biskvīta mitrināšana, kas kūku pasargā no tam raksturīgā sausuma, taču Nihos Chocolate meistars ar cukuru bija rīkojies pārāk dāsni. Kas par daudz, tas par skādi. Man šķita krietni par saldu.
Bolo Noz Chantilly kusa mutē. Fantastiski mīksta valriekstu mīkla, dabīgais (!) putukrējums un daudz, daudz valrieksti. Sajutos kā Marie Antoinette, pilnīgi godīgi.

Gards, ka nenoēsties!