Showing posts with label saldumi. Show all posts
Showing posts with label saldumi. Show all posts

Monday, July 10, 2017

{marakujas krēma kapkeiki}


Vakar, 2017. gada 9. jūlijā, notika brīnišķīgs Vislatvijas Kūku Feju salidojums Doles salas Daugavas muzejā. Sasmēlusies abnormāli daudz pozitīvās enerģijas, vēl šodien lidinoties kaut kur tālu mākoņos, sajutu tādu kā nemieru, kņudoņu sirds apvidū - tik ļoti sen neesmu dalījusies ar saldajām receptēm, ka aiz kauna vai vaigā jātvīkst:))  Un tieši tādēļ šodien esmu saņēmusies piesēst un uzrakstīt ļooooti gardu kapkeiku recepti marakujas faniem.
No receptē dotā daudzuma sanāk 12 lieli kapkeiki.

{kapkeiki}

120gr. sviests
120gr. cukurs
120gr. milti
90ml saldais krējums
2 olas
6gr. cepamais pulveris

Sasildām cepeškrāsni līdz 180C

Sviestu saputojam ar cukuru, pievienojam pa vienai olas un saldo krējumu. Miltus sajaucam ar cepamo pulveri un piesijājam klāt, visu kārtīgi samaisām/samiksējam.

Kapkeiku pannā ieklājam papīrīšus, piepildām aptuveni 2/3. Liekam cepties uz 25-30 min. vai līdz skaisti zeltainam brūnumam. Pilnībā atdzesējam uz restītes.

{marakujas krēms}

2 olas baltumi
75gr. cukurs
170gr. silts sviests (es stāvu un krītu par President)
50gr. iebiezinātais piens ar cukuru
70gr. marakujas biezenis (vai nu pašu gatavots vai arī pirkts saldēts)

Olbaltumus ar cukuru ievietojam metāla bļodiņā un liekam ūdens peldē karsēties līdz cukurs ir izkusis. Lai izvairītos ne nejauši sanākušas saldās omletes, bļodas dibenam nevajadzētu gulēt ūdenī, bet gan virs tā. Ik pa brīdim pamaisām.

Liekam putojamajā traukā un mikserējam līdz esam dabūjuši smuku, baltu masu. Turpinām kult, pievienojot pa gabaliņam sviestu. Sākumā var šķist, ka krēms pagalam, jo tas var sākt atslāņoties, taču nemetam plinti krūmos, tam tā jābūt! Ja lietojat cita ražotāja sviestu, iespējams, ka tas stipri atūdeņosies. Šādā gadījumā nolejam lieko ūdeni un kuļam tālāk līdz iegūsim skaistu, viendabīgu un vijīgu masu. Pievienojam iebiezināto pienu, pakuļam un beigās marakujas biezeni. Lūdzu sekojiet, lai gan iebiezinātais piens, gan marakujas biezenis būtu istabas temperatūrā, jo arī krasi atšķiroties ingredientu temperatūrai, krēma konsistence var stipri ciest.

{šokolādes ganache}

70gr. melnā šokolāde
70gr. salds krējums

Saldo krējumu uzsildām līdz pirmajam burbulim un pārlejam pāri šokolādes gabaliņiem. Uzgaidām mirkli, lai šokolāde pakūst un tad kārtīgi izmaisām.

Kad kapkeiki pilnībā atdzisuši, izgrebjam viducī caurumu un piepildām ar sagatavoto šokolādes ganašu.

Krēmu iepildām konditorejas maisā ar lielu, rievotu uzgali un spiežam virsū krēmu. Dekorējam pēc sava prāta un patikas.

Uzglabājam ledusskapī, taču noteikti atceramies izņemt ārā 30 min. pirms pasniegšanas.

Gards, ka nenoēsties!

Monday, April 10, 2017

{braunijs}


Tuvojas Lieldienas. Ja ir vēlme panašķoties ar ko ļoti gardu un vienkārši pagatavojamu, šī būs īstā recepte, jo kas gan var būt vienkāršāk kā uztapināt brauniju?!

Šajā receptē es izmantoju kokosa un kakao sviestus, ja krājumos tādu nav, droši aizstājam ar 150 gramiem sviestiņa.

{sastāvdaļas}
85 gr. kokosa sviests
65 gr. kakao sviests
100 gr. melnā šokolāde 70%
270 gr. cukurs
3 olas
80 gr. milti
40 gr. kakao pulveris (bez cukura)

Uzsildām cepeškrāsni līdz 190C. Ieteiktu cept režīmā augša-apakša, karsto gaisu ieslēdzot tikai pēdējās 5 cepšanas minūtēs.

Sviestu izkausējam, karstam pievienojam sadrupinātu šokolādi, kārtīgi izmaisām, lai šokolāde izkūst.

Bļodā samaisām cukuru ar miltiem un kakao. Pievienojam olas, kārtīgi izmaisām.

Pielejam sviestu ar šokolādi, kārtīgi samaisām.

Cepamajā formā ievietojam pergamenta papīru un ieliekam šokolādes masu.

Cepam 25 min režīmā augša-apakša un vēl 5 min ar karsto gaisu. Labi izceptam braunijam būtu jābūt mitram iekšpusē ar kraukšķīgu garoziņu. Cepšanas laiks ir jāskata, katram vadoties pēc savas krāsniņas. Ir krāsnis, kas ļoti sausina, tad cepšanas laiks būs īsāks. Man ir diezgan "mitra" elektriskā cepeškrāsns, tāpēc beigās vēl slēdzu karstā gaisa funkciju. Ja cepsiet gāzes plītī, ņemiet vērā, ka gāze vienmēr sausina vairāk.

Gards, ka nenoēsties!

Saturday, April 1, 2017

{angļu kēkss}


Šo kēksu pirmo reizi cepu pirms gadiem 10, kad dzīvoju Portugālē. Neaprakstāmi skaistās zemes veikalos nebija pieejams nekas, kas līdzinātos mums zināmajam "Auseklim", bet ik pa brīdim uzjundītās alkas pēc tāda kārtīga kēksa apmierināt gribējās.

Pirmsākumos kēksu cepu ar sviestu, bet kaut kā īsti nepatika. Tagad cepu ar vīnogu kauliņu eļļu, jo mitrāka kēksa konsistence man pie sirds iet krietni labāk.

Tāpat iespējams variēt ar žāvētajiem augļiem un riekstiem, izmantojot to, kas labāk garšo vai ir dotajā brīdī pie rokas.

{sastāvdaļas}

4 olas
150 gr. cukurs
200 ml vīnogu kauliņu vai cita neitrāla eļļa
1 ēd. k. liķieris Vana Tallin ar kafijas garšu (var aizvietot ar rumu, konjaku vai kalvadosu)
300 gr. milti
5 gr. cepamais pulveris
1 citrona miziņa smalki sarīvēta
1/2 apelsīna miziņa smalki sarīvēta
100 gr. žāvētas dzērvenes
100 gr. kaltēti ananāsu gabaliņi
100 gr. drupinātas mandeles, apgrauzdētas


Saputojam olas ar cukuru, pievienojam eļļu un liķieri.

Iesijājam miltus ar cepamo pulveri un kārtīgi izmaisām.

Pievienojam citrona un apelsīna miziņu, samaisām un iejaucam iekšā dzērvenes, ananāsu gabaliņus un mandeles.

Liekam kēksa formā un cepam 175C kādu pusi stundas. Pārbaudām gatavību ar koka irbulīti - ja tas nāk ārā sauss, kēkss ir gatavs.

Lai gards, ka nenoēsties!








Sunday, March 26, 2017

{kafijas muss ar krēmsiera krēmu un aveņu mērci}



Lietainā pavasara sestdienā, nekādi nespējot atrast sev tīkamāko nodarbi, nonācu pie secinājuma, ka gribētu saprast, vai man iet pie sirds avenes un kafijas duets, jo solo baudu ar lielu patiku un no visas sirds. Un ziniet? Iet pie sirds, pat ļoti!

Receptē doto daudzumu droši varat samazināt uz pusi, ja deserts nav paredzēts cilvēkiem desmit.


{aveņu krēmsiera krēms}

1 paciņa krēmsiers Kārums bez piedevām
100 gr. labs sviests (President man tīk vislabāk}
120 gr. pūdercukurs
3 ēd.k. sablenderētas avenes

Sakuļam sviestu ar pūdercukuru. Tā pailgi, lai skaists un gaisīgs kļūst. Piekuļam klāt krēmsieru un avenes. Gatavs!


{aveņu mērce}

Sablenderējam avenes ar cukuru. Daudzums pēc izvēles.


{kafijas muss}

400 ml saldais krējums
1 kārba kondensētais piens ar cukuru (397gr)
3 t.k. ar kaudzi šķīstošā kafija
1 t.k. ar kaudzi kakao pulveris
170 ml vārošs ūdens
10 gr. želatīns + 60 ml ūdens

Želatīnu pārlejam ar aukstu ūdeni un atstājam uzbriest.

Kafiju un kakao pulveri pārlejam ar vārošu ūdeni. Kad kafija nedaudz padzisusi, pievienojam uzbriedušo želatīnu un izkausējam. Ideālā kafijas temperatūra želatīna izkausēšanai ir 60C. Atstājam atdzist līdz istabas temperatūrai.

Saldo krējumu saputojam mīkstās putās. Nepārcenšamies, citādi būs grūti samaisīt.

Kondensēto pienu samaisām ar kafiju un saputoto saldo krējumu.


Tālāk liekam visu kopā. Trauciņos, kuri tiks likti galdā, apakšā kārtojam krēmsiera krēmu, aplejam ar pāris karotēm aveņu mērces un virsū uzlejam kafijas musu. Liekam uz pāris stundām ledusskapī.

Pirms pasniegšanas pārlejam vēl nedaudz ar aveņu mērci un izdekorējam ar to, kas pie rokas. Man šoreiz gadījās bezē cepumiņi (1 olbaltums + 60 gr. cukurs - sakuļam stingrās putās un liekam uz 100C cepeškrāsnī uz 1,5-2h)

Gards, ka nenoēsties!



Monday, February 20, 2017

{melleņu drumstalkūka}



Kad sirdī jau ienācis pavasaris un prāts saka, ka nav nemaz tik tālu līdz nākamajai melleņu ražai, steidzami jāveic saldētavas tīrīšana.
Nogurusi no melleņu musa kūkām, funktierēju, ka prasītos uzcept tādu pamatīgu melleņu pīrāgu ar smilšu mīklas pamatni un skaisti izdekorētu augšpusi - smilšu mīklas lapiņas, puķītes utt. Taču, kas tev deva! Pamanīju ledusskapī aizsēdējušos paniņu pudeli klusībā lūdzošos, lai beidzot tak' tiktu likta lietā. Pateicoties paniņu žēlabainajam saucienam pēc lietderības, rezultātā tapa bezgala garda melleņu drumstalu kūka.
Šoreiz eksperimentēju uz nebēdu, visus ingredientus liekot uz aci un pirms sajaukšanas nosverot, lai veiksmes gadījumā būtu saglabāta kāda tālāk izmantojama recepte.

{sastāvdaļas 24x32cm formai}

400ml paniņas
170gr cukurs
30gr olīveļļa
350gr milti
14gr cepamais pulveris
smalki rīvēta viena neliela citrona miziņa
400gr mellenes (svaigas vai atkusušas, šķidrums noliets)

{drumstalas}

120gr sviests (silti iesaku President, tas tiešām garšo pēc sviesta)
120gr milti
50gr cukurs

Bļodā sajaucam paniņas ar cukuru, olīveļļu un citrona miziņu. Iesijājam miltus sajauktus ar cepamo pulveri, Var mēģināt visu samaisīt ar lāpstiņu, taču man nesanāca, lai izvairītos no kunkuļiem, nācas ņemt talkā mikseri.

Aukstu sviestu sakapājam gabaliņos, apberam ar miltiem un cukuru. Ar rokām ātri saberžam drumstalās. Sviestam nevajadzētu izkust, tapēc jāstrāda ātri.

Cepamo formu izklājam ar papīru, ielejam mīklu. Virsū liekam mellenes, apbārstām ar drumstalām.
Cepam līdz 175°C uzsildītā cepeškrāsnī ~45 min.

Lai gards, ka nenoēsties!

Tuesday, April 26, 2016

{mango-melleņu vēja kūkas ar spoguļglazūru}


Funktierējot, kā vēl varētu glazēt eklērus un vēja kūkas, izņemot cukura pomādi un šokolādi, izmēģināju, vai spoguļglazūra, ko parasti konditorejā izmanto musa kūkām, uz plaucētās mīklas izstrādājumiem uzvedas kā pieklājas. Rezultāts patiesi iepriecināja - tā i dzīvojas, i izskatās, i garšo brīnišķīgi!

Spoguļglazūra ir ļoti parocīga, to var turēt ledusskapī apmēram mēnesi vai pat ilgāk, un pie nepieciešamības, to var lietot atkal un atkal.

Receptē doto glazūras daudzumu parasti izmantoju veselai kūkai (20-24cm) un tad vēl paliek pāri, tā kā daudzumu noteikti var samazināt, bet ne vairāk kā uz pusi, citādi grūti nāksies sablenderēt.

{spoguļglazūra}
75 ml ūdens
150 gr cukurs
150 gr glikozes sīrups
100 gr iebiezinātais piens
15 gr želatīns
150 gr baltā (ja vēlaties krāsainu glazūru) vai tumšā šokolāde čipšos vai samalcināta
pārtikas krāsviela

Uzbriedinam želatīnu 90ml ūdenī 15 minūtes.

Glikozi, cukuru, ūdeni vārām katliņā līdz 103°C.

Bļodā samaisām šokolādes čipšus ar iebiezināto pienu. Karsto cukura masu uzlejam virsū, kārtīgi izmaisām. Pieliekam želatīnu, krāsvielu un ar blenderi visu sakuļam līdz veidojas emulsija (taukvielas apvienojas ar ūdeni).

Nāksies mazliet papūlēties, lai spoguļglazūru dabūtu atbilstošā kondīcijā. Blenderi jāievieto apmēram 40° leņķī un jācenšas turēt to vairāk pie trauka apakšas, lai tas nerautu iekšā gaisu un neradītu burbuļus.

Glazūras izmantošanas temperatūra ir kādi 30-35°C. Tā nedrīkst būt pārāk silta, jo notecēs, kā arī ja tā būs par aukstu - klāsies ļoti biezi.

Ja glazūra domāta musa kūkām, to vajadzētu ar pārtikas plēvi pārklātā traukā nakti atpūtināt ledusskapī. Ja eklēriem un vēja kūkām kāds burbulītis nenāk par skādi, tad musa kūku tas var izbojāt pilnībā. Nākamajā dienā glazūru mikroviļņos uzsildām, vēlreiz sablenderējam. Pieredze rāda, ka nostāvējusies glazūra tik ļoti vairāk nesaburbuļojas:)

{plaucētā mīkla}
60gr. izsijāti milti (lietoju Hercoga īpaši smalkos)
50ml piens
50ml ūdens
5gr. cukurs
maza šķipsniņa sāls
40gr. silts sviests
2 olas
konditorejas maisiņš ar apaļu 11-13mm uzgali

Katliņā ielejam ūdeni un pienu, pievienojam sāli, cukuru un sviestu. Karsējam līdz vārīšanās temperatūrai. Uzmanām, lai piens nepāriet pāri! Noņemam no uguns un iemaisām izsijātus miltus. Liekam atpakaļ uz lēnas uguns un, nepārtraukti maisot, karsējam 1 minūti.

Pārliekam bļodā, atdzesējam un maisām ar mikseri (ar mīklas uzgali) vidējā ātrumā, pievienojot pa vienai olas. Katru nākamo olu pievienojam tikai tad, kad iepriekšējā pilnībā ir iemaisīta mīklā. 

Uz cepamās pannas uzklājam pergamentu. Gatavo mīklu ievietojam konditorejas maisiņā un izspiežam ~4cm lielus aplīšus. Nu, gandrīz kā macarons, tikai augstākus:)

Liekam cepties 180°C uz 8-10 minūtēm līdz vēja kūkas sāk palielināties apjomā. Tad krāsns durvīs ievietojam kādu virtuves priekšmetu (koka lāpstiņu, nazi utt.), lai tās pilnībā neaizveras un atstāj pāris mm lielu spraudziņu, pa kuru izplūst tvaikam. Turpinam cept ~25-30 minūtes, līdz tās kļuvušas zeltaini brūnas.

Atdzesējam uz restītes. 

{mango-melleņu krēms}
200ml 2.5% (vai treknāks) piens
2 lieli olu dzeltenumi 
40gr. cukurs
15gr. kukurūzas ciete
20gr. silts sviests
60 gr. mellenes + mango (varat aizvietot ar jebkuru citu ogu/augli, kas sapas)

Saputojam olu dzeltenumus ar cukuru līdz tie kļūst gaiši. Pievienojam cieti.

Katliņā ielejam pienu un uzvarām.

Tievā strūkliņā pielejam 1/3 piena pie olu masas, nepārtraukti maisot. Un lejam atpakaļ katlā pie piena. Neaizmirstam visu laiku maisīt! Vislabāk to darīt ar putojamo slotiņu. Uzvāram un pārlejam tīrā traukā.

Atdzesējam 10 minūtes, tad iemaisām siltu sviestu. Kad tas izkusis, traukam pārklājam pārtikas plēvi un liekam ledusskapī dzesēties.

Sablenderējam mellenes un mango un iemaisām vaniļas krēmā. Ja izmantojam saldētas mellenes, noteikti atlaidinam un nolejam lieko šķīdrumu, citādi krēms sanāks pārāk šķidrs! Līdz pildīšanai uzglabājam ledusskapī.

Kad vēja kūkas pilnībā atdzisušas, liekam krēmu konditorejas maisiņā, ieteicams ar garo, tievo uzgali pildīšanai, un pildām kūciņas, tām apakšpusē izdurot caurumiņu.

Iemērcam cepurītes spoguļglazūrā un rotājam ar mellenēm un krāsaino cukuru. 
Lai gards, ka nenoēsties!

Thursday, February 25, 2016

{upeņu-tumšās šokolādes-balzama macaron}


Kūku veidoju savas vārda dienas pasākumam, taču recepte vēl ir jāpieslīpē, tādēļ šoreiz padalīšos tikai ar macaron pildījuma recepti.
Kā izcept macaron pusītes esmu aprakstījusi ŠEIT, tādēļ neatkārtošos :)

{pildījums}
125 gr saldētas, atlaidinātas upenes (vasarā pa tiešo no krūma!)
1 t.k. citrona sulas
1 t.k. cukura
1 1/2 ēd.k. melnā balzama (vai upeņu)
65 gr tumšās šokolādes
50 gr sviesta
2 gr želatīna + 12 ml ūdens

Aukstā ūdenī uzbriedinam želatīnu.

Sablenderējam upenes un izberžam masu caur sietu. Solim ar sietu noteikti var lēkt pāri, ja netraucē kāda upeņu sēkliņa.

Katliņā samaisām upeņu masu, cukuru, citrona sulu un melno balzamu. Uzvārām, noņemam no uguns, iemaisām un izšķīdinam uzbriedināto želatīnu.

Ūdens peldē izkausējam šokolādi, pievienojam upenēm. Piekuļam sviestu, sagrieztu mazos gabaliņos.

Pārklājam ar pārtikas plēvi un liekam ledusskapī vismaz uz stundam trijām, bet vislabāk uz visu nakti.

Kad pildījums gatavs, ievietojam to konditorejas maisiņā un uzspiežam uz vienas macaron pusītes. Savienojam abas pusītes kopā un liekam slēgtā traukā. Turam nakti ledusskapī, našķojamies tikai tad, kad visas garšas ir saplūdušas vienā simfonijā:)

Saturday, June 27, 2015

{tarte de natas}


Vai esi nogaršojis Pasteis de Nata? Ja garšoja, noteikti būsi stāvā sajūsmā arī no šīs variācijas. Taču, ja neesi vēl nogaršojis, tad uzroti piedurknes un ātri ķeries klāt receptei, nenožēlosi!

Ar šo ingredientu daudzumu piepildīju 20cm lielu formu. 22cm vēl būs ok, bet ja vienīgā tev pieejamā forma ir lielāka, tad nu gan būs mazliet jāpārrēķina sastāvdaļu daudzumi.

Tagad ir vasara un, ja vēlies likt uz galda ko īpašāku, vari šo tarti papildināt ar zemenēm, avenēm, mellenēm u.c. sezonas ogām. Atdzesētai kūkai saliec kaudzītē virsū odziņas un apbārsti ar pūdercukuru - viesu komplimenti būs garantēti!

{mīkla}
175gr miltu (ja ir luste, kādu daļu var aizvietot ar mandeļu miltiem)
70gr sviesta
25gr cukura
sāls šķipsniņa
1 ola

{pildījums}
350ml piena
50gr sviesta
200gr cukura
5 olu dzeltenumi
30gr miltu
1/2 citrona miziņas
1/2 vaniļas pāksts

Saberžam sviestu ar miltiem un cukuru, pievienojam sāli, pēc tam olu. Kārtīgi samīcām, ietinam pārtikas plēvē un ieliekam ledusskapī vismaz uz 30 min.

Pa to laiku gatavojam pildījumu: miltus sajaucam ar aptuveni trešdaļu piena, lejot klāt pa drusciņai tā, lai neveidojas kunkuļi. Piekuļam klāt olu dzeltenumus.

Liekam katliņā cukuru un sviestu, pielejam atlikušo pienu.

Nogriežam miziņu no 1/2 citrona (ļoti plāni!) un pievienojam pienam.

Gareniski sagriežam vaniļas pāksti uz pusēm. Izgrebjam sēkliņas un ar visu pāksti liekam katliņā.

Maisot, karsējam. Pirms uzvārīšanās pievienojam pienu ar miltiem. Kad viss uzvārījies, ņemam nost no uguns un izķeksējam ārā vaniļas pāksti un citrona mizas.

Kad mīkla atdzisusi, izrullējam to 4-5mm plānu un ieklājam formā. Nolīdzinam malas. Tālāk var rīkoties divējādi - var cept visu kopā vai no sākuma nedaudz pacepināt smilšu mīklu. Man pašai labāk tīk, ja mīkla ir nedaudz pacepusies bez pildījuma, tad tā tomēr ir kraukšķīgāka un drupenāka.

Ja cepam bez pildījuma, uzliekam virsū saņurcītu un iztaisnotu attiecīga lieluma cepamā papīra gabalu un uzberam virsū kaltētas pupiņas vai zirņus. Tas nepieciešams svaram, lai mīkla nenošļuktu sānos un nepaceltos augšā vidusdaļā. Var vēl sadurstīt mīklu ar dakšiņu, bet es lielu vajadzību tajā neredzu - slogs tāpat notur visu savās vietās. Šādi sagatavotu formu liekam cepties 180°C aptuveni 15 minūtes.

Noņemam slogu un lejam iekšā pildījumu. Cepam, līdz virsiņa skaisti apbrūnējusi, minūtes 20 apmēram.

Atdzesējam un, ja ir vēlme, pārkaisām ar pūdercukuru. Bet tas nu vairāk skaistumam, ne garšai :)

Gards, ka nenoēsties!


Sunday, June 14, 2015

{vaniļas saldējums iz izgājušā gadu simteņa}


Man ļoti patīk piedzīvojumi. Ja nav iespējas lielos attālumos pārvietoties telpā un laikā, piedzīvojumus rodot eksotiskās vietās un lietās, tie ir jāmeklē tepat, tur kur dotajā brīdī atrodies.

Ideja manam šīsvasaras piedzīvojumam radās, kad ieraudzīju bonbonga.lv saimnieces Ingas dižo mantojumu - vec-vec-vecmāmiņas recepšu kladi. Tas ir tik interesanti! Pamēģināt pagatavot kaut ko tik ļoti senu, turklāt, ņemot talkā pašas izdomu, jo receptēs ir norādītas tikai sastāvdaļas. Viss alķīmijas process paliek katra gatavotāja ziņā, un tieši tas ir pats aizraujošākais:)

Vaniļas saldējuma, kā arī citu saldējuma veidu, oriģinālā recepte ir atrodama šeit (starp citu, pārrakstīta tieši tādā valodā kā sendienās), šī būs mana versija. Veicu pavisam nebūtiskas izmaiņas - samazināju produktu daudzumu uz pusi un nedaudz pamainīju piena/saldā krējuma proporcijas. Ak, jā. Vaniļu tomēr ieteiktu likt klāt veselu pāksti, lai garša izteiktāka!

Sastāvdaļas:
600 ml piens
400 ml saldais krējums
75 gr sviests
1/2 vaniļas pāksts
3 olas
3 olu dzeltenumi
200 gr cukurs

Katliņā ielejam pienu, saldo krējumu, ieliekam sviestu un 2/3 cukura. Vaniļas pāksti pārgriežam uz pusēm, vienu pusīti noliekam malā. Ar nazīti izņemam sēkliņas un kopā ar pāksts pusīti pievienojam klāt visam katliņa saturam. Uzvārām, ik pa brīdim apmaisot.

Pa to laiku saputojam olas un olu dzeltenumus ar atlikušo cukuru.

Kad piena masa uzvārījusies, izņemam ārā pāksti un, nepārtraukti maisot, lejam 1/3 klāt olām. Liekam katliņu atpakaļ uz lēnas uguns un, maisot, lejam atpakaļ sajaukto olu masu.

Tālāk ir jābūt ļoti uzmanīgiem! Ja ir pieejams termometrs, karsējam masu līdz 80°C. Ja termometra nav, raujam katlu nost no uguns tad, kad masa sāk biezēt. Visu laiku maisām! Ja mēs pārkarsēsim un saldējuma masa uzvārīsies, olas saies pārslās un saldējuma konsistence nebūs viendabīga, un tas nemaz nebūs forši.

Katliņu ievietojam ar aukstu ūdeni piepildītā izlietnē vai vannā, lai ātrāk atdziest. Atdzišanas procesā pāris reizes apmaisām.

Kad viss atdzisis, lejam saldējuma mašīnā, ja tādas nav - lēzenā stikla traukā un liekam saldētavā. Ik pa 30 minūtēm kārtīgi apmaisām, līdz saldējums ieguvis vēlamo konsistenci. Man parasti viss process aizņem kādas 2 - 2.5h.

Gatavojot šo saldējumu, man radās jautājums - kā nez pagājušā gadsimta sākumā ļauži gatavināja saldējumu? Vai tad jau bija saldētavas izgudrotas?

Lai garšo!

Tuesday, June 9, 2015

{zemeņu-balzamiko saldējums}


Beidzot vasara ir klāt! Kaut arī veikalos saldējums ir nopērkams visdažādākajās tā izpausmēs, mājās gatavotu saldējumu salīdzināt ar veikalā pirkto tomēr nevar. Tādēļ ķeramies klāt un gatavojam paši!

Sastāvdaļas:
500 gr. zemenes
400 ml saldais krējums
110 gr. cukurs
55 ml ūdens
40 ml balzāmetiķis (ieteicams labas kvalitātes)

Zemenes noskalojam, nosusinam un atbrīvojam no kauslapām. Noliekam malā saujiņu, pārējās sagriežam palielos gabalos. Samaisām ar balzametiķi un ļaujam 1/2h iemarinēties.

Ieberam katliņā cukuru, uzlejam ūdeni un vārām sīrupu +/- 5 minūtes.

Kad zemenes samarinējušās, notecinām tās sietiņā. Iegūto zemeņu balzāmetiķi vēlāk varēsim izmantot salātiem vai marinādēm - tas ir fantastisks!

Marinētās zemenes sablenderējam un samaisām ar cukura sīrupu.

Atlikto zemeņu saujiņu mazos sagriežam gabaliņos.

Saputojam saldo krējumu vieglās putās un samaisām visu kopā.

Lejam saldējuma mašīnā un saldējam saskaņā ar instrukciju. Ja mašīnas nav, liekam masu lēzenā traukā un ievietojam saldētavā. Pēc 45-50 min. kārtīgi apmaisām. Atkārtojam ik pa pusstundai, kamēr saldējums ieguvis vēlamo konsistenci.

Gards, ka nenoēsties!

Saturday, May 30, 2015

{bezē kūka ar zemeņu krēmu un mellenēm}


Šī kūka ir variācija par austrāliešu iecienīto Pavlovas kūku, taču gardāka:) Klasiskajā Pavlovas kūkā tiek izmantota olbaltuma pamatne, saputots saldais krējums un ogas/augļi, taču man pie dūšas vairāk iet spilgtāki kontrasti un piesātinātāka garša. Pirms kāda laika veidoju apelsīnu Pavlovu, taču nu jau pieejamas ir zemenes un mellenes, pavisam drīz ienāksies arī avenes, un tad tik varēs izvērsties!

Gribu piebilst, ka šo krēmu var izmantot jebkuru kūku pildījumam, piemēram, eklēriem. Zemenes var aizstāt ar jebkurām citām ogām vai pat rabarberiem. Izmēģiniet! Nav sarežģīti, varbūt nedaudz laikietilpīgi, toties rezultāts ir vienkārši super.

Sastāvdaļas (maza kūciņa 3-4 personām)
{pamatne}
1 olas baltums
50 gr. cukurs
1/2 t.k. citrona sula
1/2 t.k. kukurūzas ciete
naža gals zaļa sausā pārtikas krāsviela (smukumam, ja ir vēlme)

{zemeņu krēms}
170 gr zemenes
1 olas dzeltenums
30 gr. cukurs
10 gr. kukurūzas ciete
170 gr. saldais krējums

mellenes rotāšanai

Olu baltumu saputojam vieglās putās. Turpinot putot, pievienojam karoti pa karotei cukuru un putojam līdz masa kļūst stingra un zīdaina. Pašās beigās pieberam krāsvielu, pielejam citrona sulu un pieberam cieti. 

Uz cepamās plāts uzklājam cepampapīru un liekam virsū sakulto olbaltumu. Izveidojam smuku apli ar iedobi vidū kā lēzenai bļodiņai. Liekam uz 120°C uzsildītā cepeškrāsnī un cepam 1 stundu. Izslēdzam un turpat cepeškrāsnī atdzesējam. 

Kamēr pamatne cepas, gatavojam zemeņu krēmu. Sablenderējam zemenes un liekam katliņā vārīties. 

Olas dzeltenumu sajaucam ar cukuru un kukurūzas cieti. Pielejam klāt 1/3 karsto zemeņu masu, kārtīgi samaisām un visu lejam klāt zemenēm katliņā. Vārām līdz pirmajiem burbuļiem, neaizmirstot nepārtraukti maisīt.

Pārliekam traukā ar vāku vai apsedzam ar pārtikas plēvi un liekam ledusskapī dzesēties. 

Kad krēms pilnībā atdzisis, saputojam aukstu saldo krējumu un samaisām ar atdzesēto ogu krēmu.

Krēmu kārtojam virs olbaltuma pamatnes un rotājam ar ogām.

Gards, ka nenoēsties, nu patiesi!


Wednesday, May 27, 2015

{crema catalana jeb kataloniešu krēms}


Spānijas Katalonijas puses gardums Crema Catalana pēc būtības ir ļoti līdzīgs franču Creme Brulée, taču šo gardumu neliek gatavināt cepeškrāsnī, un tas man tiešām tīk, jo karstumizturīgie deserta trauciņi palika Portugālē, bet šeit tos vēl iegādājusies neesmu.

Sastāvdaļas (6 p.)
600 ml piens
5 olas dzeltenumi
150 gr. cukurs
30 gr. kukurūzas ciete
1 kanēļa standziņa
1 citrona miza
cukurs karamelei

Ja lietojam lielveikalā pirktu citronu, to ieliekam bļodā, aplejam ar vārošu ūdeni un brīsniņu paturam. Tad ar stingru birstīti noberžam vasku un visas citas drazas, ar ko tirgotāji tos bagātinājuši.

Katliņā ielejam pienu (tie, kas nebaidās no kalorijām un vēlas bagātīgāku struktūru, daļu piena var aizstāt ar saldo krējumu), pieliekam citrona mizu un kanēļa standziņu, uzkarsējam, bet nevārām. Atstājam 5-10 minūtes, lai piens uzsūc visas garšas. Tad izķeksējam ārā citrona mizu un kanēļa standziņu un liekam atpakaļ uz uguns uzkarsēt.

Olu dzeltenumus sajaucam ar cukuru un cieti. Ja mājās nav kukurūzas ciete, droši var izmantot kartupeļu.

Ielejam olu masā 1/3 karstā piena un kārtīgi sajaucam. Tad visu lejam atpakaļ katlā pie piena un liekam uz lēnas uguns vārīties, nepārtraukti maisot, līdz krēms sabiezē. Parasti tas notiek līdz ar pirmajiem burbuļiem.

Salejam trauciņos. Vislabāk karstumizturīgos, ja pošamies karamelizēt, jo plāni stikla trauciņi pie augstas temperatūras var saplīst. Apklājam katru trauciņu ar pārtikas plēvi, to piespiežot pie krēma, lai dziestot neveidojas plēvīte. Liekam vismaz uz pāris stundām ledusskapī dzesēties.

Pirms pasniegšanas apberam ar pāris tējkarotēm cukura un ar karamelizatoru apdedzinam. Ja mājās šādas ierīces nav, ieslēdzam cepeškrāsni grila režīmā un, ja esam krēmu izvietojuši karstuma izturīgos traukos, liekam cepeškrāsnī uz augstākā plaukta apbrūnēt. Ja nu gadījumā nav pieejams neviens variants, varam vienkārši apbārstīt ar kanēļa un cukura maisījumu.

Šis deserts ir ļoti ātri un vienkārši pagatavojams un tiešām gards, ka nenoēsties!

Tuesday, May 19, 2015

{apelsīnu macaron}


Tā kā macaron ir ļoti saldi, man vislabāk tīk tos pildīt ar kaut ko skābenu, kā piemēram, apelsīnu krēmu. Saldās macaron pusītes brīnišķīgi kontrastē ar aromātisko un skābeno apelsīnu pildījumu, radot debešķīgu garšu simfoniju.

Krēmu vislabāk ir gatavot jau iepriekšējā dienā, lai tas pa nakti ledusskapī sabiezē un iegūst nepieciešamo konsistenci.

{apelsīnu krēms}
1 apelsīna sula un miziņa
2 t.k. citrona sula
3 olu dzeltenumi
40 gr. cukurs
1 t.k. kukurūzas ciete
80 gr. sviests istabas temperatūrā

Ar smalko rīvi norīvējam miziņu no apelsīna un izspiežam sulu. Izspiežam sulu arī no citrona pusītes, mums būs nepieciešamas 2 tējkarotes.

Mazā katliņā ieberam cukuru, samaisām to ar olu dzeltenumiem, apelsīna miziņu, kukurūzas cieti, un apelsīna sulu. Liekam uz lēnas uguns un, nepārtraukti maisot, vārām līdz krēms sabiezē.

Nedaudz atdzesējam un piekuļam klāt gabaliņos sagrieztu sviestu. Ievietojam traukā ar vāciņu vai pārklājam ar pārtikas plēvi un liekam ledusskapī uz 12h.

Lai nav vairākkārt jāatkārtojas, kā pagatavot macaron, esmu smalki aprakstījusi ŠEIT.

Ak, jā, vēl mazs padomiņš! Lai nav jāņem vēl viena ola vai jāatsver kāds grams olas baltuma, jo ir par daudz vai par maz, var  izmantot pavisam vienkāršu formulu un pārrēķināt, cik nepieciešamas sausās sastāvdaļas, ja izmantojam 1-2-3 olas.

Piemēram, pamata receptē ir doti 115 grami olas baltuma, kas atbilst 3 L izmēra olām (+/-, jo olas nekad nebūs vienāda lieluma), bet mēs gribam izmantot 2 olas un atdalītie olbaltumi sver 80 gramus. Ko mēs darām? Izdalām 80 ar 115 un mums sanāks 0.6956. Tālāk ar izrēķināto skaitli sareizinam pamata receptē doto mandeļu miltu daudzumu un pūdercukura daudzumu. Parastā cukura daudzums jāpārrēķina nebūs, jo tas atbilst olas baltuma daudzumam. Tagad mums ir iegūts jauns svars, saskaņā ar pamata recepti:
80 gr olas baltumi
80 gr cukurs
83 gr pūdercukurs
104 gr mandeļu milti

Pēc šīs formulas varam pārrēķināt sastāvdaļas jebkurai receptei:)

Nu ko, cepam, gatavojam, eksperimentējam un... lai sanāk gards, ka nenoēsties!

Sunday, May 17, 2015

{īsa pamācība macarons gatavošanā}


Šo rakstu gribu sākt ar jēdzienu skaidrošanu. Tā nu ir sagadījies, ka pasaulslavenais gardums MACARON latvju valodā būtu saucams par MAKARÕNU. Taču, mēs jau no mazotnes zinām, ka makaroni ir dažādas formas miltu izstrādājumi, ko ēdam pusdienās vai vakariņās kā piedevu vai pamatēdienu. Un tā kā šādā prastā vārdā izcilo gardumu saukt nepiedienas, tauta to spītīgi sauc par MAKARŪNU, tādējādi jaucot jēdzienus. Macaron=macaron un makarūns=makarūns - tās ir divas pilnīgi dažādas lietas! Zemāk bildē redzams MAKARŪNS {eng. macaroon}, un tas ir kokosriekstu cepums. Jā, tieši vienkāršs cepums, nevis īpaši pagatavots konditorejas izstrādājums.

{foto atrasts interneta dzīlēs}

Mani nemitīgi pārsteidz mūsu prasmīgie valodas speciālisti, atbildīgie par jaunvārdu ieviešanu. Sen jau ir noplakušas emocijas, ko uzjundīja vārda bestsellers latvju versija (dižpārdoklis, ja nu kāds nezina) un kādu laiku šajā jomā bija iestājies relatīvs miers. Taču, kad izlasīju ieviestos jaunvārdus konditorejas izstrādājumiem, mati saslējās stāvus un vienīgais jautājums, kas tobrīd rotēja galvā, bija - vai tiešām šie cilvēki vispār saprot, par ko viņi runā? Vai, tulkojot un pārveidojot vārdus, augsti godājamie tautas valodas kalpi vispār ir redzējuši un garšojuši to, kam tik vienkārši piešķir latviskotu vārdu?! 
Īpašu sašutumu manī izraisa īpaši smalkā un ne tik vienkārši pagatavojamā deserta macaron nosaukšana par mandeļu cepumu. Macaron NAV mandeļu cepums. Tas ir pietiekami sarežģīts deserts, kam, lai to pagatavotu, nepieciešamas zināmas iemaņas. Cepumu var izcept viens divi un gatavs, bet ar macaron tā nesanāks:) Ja eklērs ir eklērs, nevis, piemēram, glazūrkūciņa, vai tiešām macaron nevar būt makarons ar īso o?
Vēl jau es varētu izteikt savu viedokli par glazūrkēksiņiem, brūnīšiem un citiem latvju bāleliņu brīnumiem, bet labāk ķersimies klāt macaron!

Macarons gatavo divējādi: ar itāļu meringue vai franču meringue metodi. Šoreiz es apskatīšu pēdējo, kas ir daudz vienkāršāks un ātrāks vieds, kā pašam savā mājā tikt pie šiem fascinējošiem gardumiem.

{izejvielas}

Macarons pusītes tiek ceptas no olas baltumiem, cukura un mandeļu miltiem. Pilnīgi vienkāršas sastāvdaļas, taču, lai gatavais produkts būtu perfekts (vai vismaz tuvinātos tam), milzīga nozīme ir izejvielu kvalitātei, proporcijām un pat temperatūrai.

Olas baltumi. No tā, cik labi būs sakulti olbaltumi, ir atkarīga masas kvalitāte un gatavā izstrādājuma izskats. Jo labāk sakulti olbaltumi, jo tie ir stingrāki. Jo olbaltumi stingrāk sakulti, jo labāk var sajaukt ar mandeļu miltiem un pūdercukuru, jo masa ir viendabīgāka un macarons sanāk skaistāki, gludāki.

Vislabāk var sakult vecinātus un siltus olbaltumus. Macaron meistari visā pasaulē olbaltumus vecina dažādi, taču viena lieta vieno visus - no sākuma viņi baltumus atdala no dzeltenumiem. Tālāk - olas baltumus atstāj vismaz uz diennakti "atpūsties". Daži to dara slēgtā, daži - vaļējā traukā. Vieni istabas temperatūrā, citi ledusskapī. 

Es esmu vecinājusi gan istabas temperatūrā, gan ledusskapī, bet tikai slēgtā traukā. Esmu turējusi no vienas diennakts līdz četrām un varu secināt, ka, jo ilgāk olbaltumi ir šķirti no dzeltenumiem, jo stingrāk tos var sakult. Laikam norūdās: vienatnē kļūst cietāki, stingrāki un izturīgāki:))

Pie šā gribu vēl padalīties ar paņēmienu, kā ieekonomēt to vismaz vienu diennakti, kas būtu jāveltī olas baltumu vecināšanai. Un pie viena atzīšos, ka vislabākā makaronāža (ko tas nozīmē, par to mazliet vēlāk) man ir sanākusi tieši ar šādi sagatavotiem olbaltumiem. Zaļā, pareizā un veselīgā dzīvesveida piekritēji mani noteikti nories, bet tie, kuri mēdz no pareizības kādu soli atkāpties, noteikti novērtēs. Es atdalītos olas baltumus ievietoju stikla bļodā, kur tie tiks arī kulti, un ielieku uz 20 sekundēm mikroviļņu krāsnī. Rezultāts tiešām priecē!

Jā, vēl ir ļoti interesanti, ka slavenā franču konditorejas nama "Ladurée" recepšu grāmatā "Sucré" nav teikts neviens vārds par olbaltumu vecināšanu. Neesmu gan mēģinājusi viņu recepti, bet man domāt, ka īsti labs rezultāts tur sanākt nevar.

Mandeļu milti. Tiem ir jābūt sausiem un ļoti smalki samaltiem. Es pērku Gemosā, bet, lai arī pie viena un tā paša tirgotāja, kvalitāte mēdz būt dažāda. Un tā ietekmē rezultātu! Mandeļu milti ir bijuši i slapjāki, i rupjāki nekā tiem pienāktos būt. Pērkot, pievērsiet uzmanību maluma kvalitātei - lai izskatās tiešām miltaini un nav mitri.

Ja nu nav palaimējies un gadās nopirkt mitrākus mandeļu miltus, tos var apžāvēt cepeškrāsnī 150°C temperatūrā, uzberot plānā kārtiņā uz cepešpannas. Rupjos var mēģināt samalt kafijas dzirnaviņās vai spēcīgā blenderī. Vienīgais, ja tie būs mitri, pulvera vietā var sanākt pasta. Arī, ja pārmaļ var tā būt!

Pūdercukurs. Pieredze rāda, ka labāk izmantot veikalā pirkto rūpnieciski pagatavoto pūdercukuru. Katrā ziņā, man ar pirkto strādāt patīk labāk nekā ar paštaisīto (samaltu blenderī), jo konsistence tomēr atšķiras.

{makaronāža}

Par makaronāžu (macaronage) sauc sagatavoto izejvielu apvienošanas, maisīšanas procesu, kad saputotais olbaltums tiek apvienots ar mandeļu miltiem un pūdercukuru. Jāsaka, ka pašam makaronāžas procesam tiek piedēvēta lielāka nozīme nekā ir patiesībā. Esmu pat lasījusi, ka viens maisījiens vairāk un viss, nekas nesanāks. Muļķības! Protams, konsistence nevar būt pārāk šķidra, bet ne jau viens maisāmās lāpstiņas vēziens to padarīs nelietojamu. Bet tagad visu pēc kārtas.

Lai veiksmīgi samaisītu olbaltumu ar sausajam izejvielām, noteikti iegādājieties silikona maisāmo lāpstiņu. Ar to strādāt ir visērtāk un parocīgāk - macaron masa labi pakļaujas lāpstiņas kustībām. Ar šādu silikona lāpstiņu var ļoti ātri izņemt masu no bļodas tā, ka trauks ar pāris kustībām paliek gandrīz tīrs.

Process - pie saputotajiem olbaltumiem pieberam izsijātus mandeļu miltus un pūdercukuru. Sākam maisīt pa apli, masu it kā ielokot uz vidu un piespiežot. Maisot, mums pēc iespējas vairāk ir jāatbrīvojas no gaisa burbulīšiem. 

Daži macaron cepēji skaita 50 reizes, lai dabūtu īsto konsistenci, bet tas nav īsti pareizi. Viss būs atkarīgs no izejvielu kvalitātes. Macaron masa ir jāizjūt. Īstā gatavība būs tad, kad paceļot lāpstiņu augšā, masa nevis kritīs nost saraustītiem gabaliem, bet plūdīs lēni un vienmērīgi, izveidojot varbūt tikai dažus pārrāvumus. Taču jāuzmanās, lai tā nekļūst tekoša! 

Ja olbaltums nav bijis pietiekami vecināts, ir vēss vai nav kārtīgi saputots, masa kļūs šķidrāka ātrāk nekā vajadzētu. Līdz ar to sausās izejvielas var netikt kārtīgi izmaisītas un var veidot grubuļainu, neglītu macaron virsmu. Arī macaron svārciņi (apakšējā pusītes daļa) būs vērsti uz āru, nedaudz izplūduši un pats macaron būs diezgan plakans, kā pankūka.

{cepšana}

Jo ilgāk es gatavoju macaron, jo stingrāka man izveidojusies pārliecība, ka macaron gatavošanas noslēpums ir meklējams nevis pašā receptē vai prasmīgā makaronāžā, bet tieši attiecībās ar savu cepeškrāsni. 

Rekomendētā macaron cepšanas temperatūra ir 150°C. Tā kā iebūvētie cepeškrāsns termometri gandrīz vienmēr uzrāda kļūdainu temperatūru, iesaku iegādāties cepeškrāsns termometru, kuru novietojot uz tā "plaukta", kur macaron tiks cepti, varēsiet pārliecināties, ka temperatūra tiešām ir korekta. Piemēram, mana cepeškrāsns, uzstādīta uz 160°C, pirmajās 15 minūtēs uzsilst līdz 170-175°C, bet ar laiku atdziest līdz 130°C un, ja ar pirmo pannu viss ir kārtībā, tad cepot jau otro macaron pannu, pastāv risks, ka pēc 15 minūtēm, kad tiem ir jābūt gataviem, vidū tie vēl būs neizcepti un no cepamās virsmas nāks nost ar visu "gaļu".

Ar šo es gribēju teikt, ka gan temperatūra, gan cepšanas ilgums būs atkarīgi no jūsu konkrētās cepeškrāsns. Lai arī cik labi jūs pazītu savu krāsniņu, ar to būs jāizveido attiecības tieši macaron cepšanas jomā.

Kad pēc divu gadu macaron gatavošanas pārtraukuma ķēros klāt tiem atkal, godīgi sakot, es biju pilnīgā panikā par to, ka tagad nekas nesanāk! Pirmās porcijas rezultāts - lielākajai daļai saplaisājušas virsmas, nav vai pavisam niecīgi svārciņi un vidus pustukšs. Protams, ne jau garšu tas ietekmē, bet macaron ir jābūt gludam, pilnam un ar skaistiem svārciņiem. Tādam, lai ne tikai vēderam, bet arī acij prieks.


Bildē redzamie macaron ir cepti 150°C uz brūna cepamā papīra. Tie ir "uzsprāguši", bez svārciņiem un vidū tukši, kas atbilst visiem parametriem kā nevajadzētu būt:)

Es īsti neatceros, cik porcijas esmu izcepusi un cik dažādas receptes izmēģinājusi (ar zemāk bildēs redzamajiem rezultātiem), kamēr beidzot sapratu, kā tas viss patiešām darbojas!



Ziniet, kas ir pats interesantākais? Meklējot variantus par iespējamiem macaron neizdošanās iemesliem, man tiešām nav laimējies atrast korektu informāciju, kāpēc mani macaron sanāk tādi, kādi tie sanāk. 

Macaron gatavošanas meistari sniedz atbildes kā, piemēram, neprasmīga makaronāža (masa ir par šķidru vai otrādi -nepietiekami samaisīta), cepamā papīra kvalitāte (nomainot tā marku, macaron var nesanākt vai arī, ka baltais papīrs ir labāks par brūno), kurā līmenī tiek novietota panna - vidū vai apakšā, cik ilgi pirms cepšanas ir noturēti macarons uz pannas (svārciņus neveidojot pārāk ilga noturēšana, virsma saplaisā no nepietiekamas apžāvēšanas).

Manā gadījumā nedarbojās neviens no augstākminētajiem padomiem, kamēr nesagaidīju no eBay pasūtīto silikona paklājiņu. Cepu un mani macaron sanāca! Tad es (beidzot!) sapratu, kur ir vaina. 

Man ir viena oriģinālā cepeškrāsns panna, un tā ir gofrēta. Uz tās es cept macaron nevaru, jo virsmai ir jābūt pilnīgi gludai. Tādēļ iegādājos pavisam vienkāršas plānās cepamās pannas, turklāt viena plāts man jau bija - vienkārša, bez malām. Uz tām arī cepu, uzklājot cepamo papīru - rezultātu varat redzēt bildēs augstāk. Man prātā neienāca, ka problēma ir plānajās pannās, kas momentā uzkarst un uzspridzina macaron, neļaujot tiem pacelties lēni un vienmērīgi.

Respektīvi, ja jums mājās ir normāla biezuma gludas virsmas pannas, varat mēģināt cept vai nu uz cepamā papīra vai arī uz vairākkārt lietojamas plēves/folija cepšanai. Zinu, ka tādu var iegadāties arī Gemosā, ja esat Rīgā, vai arī kādā no interneta veikaliem.

Ja jūsu cepamās pannas ir vieglas un plānas - noteikti būs jālieto silikona paklājiņš, jo tas tik ātri neuzkarst un siltumu sadala vienmērīgāk. Veicot savus eksperimentus gandrīz visa pavasara garumā, mēģināju cept arī uz lielas keramiskās flīzes - macaron ļoti skaisti pacēlās, veidojot brīnišķīgus, augstus svārciņus, bet tā kā flīze karst ļoti ilgi, noteikti ir jāregulē gan temperatūra, gan arī cepšanas laiks - te ar 15 min./150°C cauri neies. Ir jāpalielina vai nu temperatūra vai cepšanas laiks vai pat abi.

Runājot par silikona paklājiem, gribu piebilst, ka tie ir dažāda biezuma un, kā jau zinām, tas nozīmīgi ietekmē rezultātu. Jo biezāks paklājiņš, jo karstākai ir jābūt pannai, respektīvi, lielākam siltumam jānāk no cepeškrāsns apakšas. Un otrādi.

Cepamajai pannai vajadzētu būt ar normāla augstuma malām. Cepot uz plāts bez malām, gandrīz visi macaron pa perimetru ir sašķiebušies uz vienu pusi - ārējā malā, kur lielāks karstums, svārciņi ir daudz neizteiksmīgāki, zemāki nekā iekšmalā. Katrā ziņā tā notiek manā niķīgajā krāsnī, citur neesmu mēģinājusi.

{recepte}

Kā jau sākumā rakstīju, šoreiz dalīšos macaron pagatavošanā ar franču meringue metodi.

nepieciešamais inventārs:
mikseris
2 palielas bļodas
1 bļoda svēršanai
silikona lāpstiņa
svari
sietiņš
konditorejas maisiņš + 9-10mm liels apaļais uzgalis
smaga, bieza panna + cepamais papīrs vai vairākkārt lietojama cepamā plēve/folijs VAI viegla, plāna panna + silikona paklājiņš
visiem traukiem ir jābūt tīriem un sausiem!

izjevielas:
115 gr. olas baltums (vismaz 24 stundas atdalīts no dzeltenuma, istabas temperatūrā)
115 gr. baltais cukurs
120 gr. pūdercukurs (labāk pirkts gatavs)
150 gr. mandeļu milti (pirktie, labas kvalitātes) 
pārtikas krāsviela (pulvera, sliktākajā gadījumā želejveida, bet nekādā gadījumā šķidrums)

Nelielā bļodiņā nosveram pūdercukuru un mandeļu miltus. Paņemam sietiņu un izsijājam lielākā bļodā. To, kas ir palicis sietiņā un neiet cauri, mēģinām ar karoti izberzt cauri, bet ja neiet, samaļam kafijas dzirnaviņās un tad mēģinām vēlreiz. Ja samalt nav iespējas, nosveram un aizstājam ar tādu pašu daudzumu mandeļu miltu vai pūdercukura.

Nosveram 115 gramus cukura.

Otrā lielajā bļodā sākam putot olas baltumus (ar mikseri). Kad tie saputoti vieglās putās, pieberam klāt trešdaļu cukura un putojam 1 minūti, tad pieberam otro trešdaļu, putojam atkal, tad pēdējo un putojam līdz olbaltums kļuvis stingrs un veido galotni, kad izceļ putojamo slotiņu. Tagad ir īstais brīdis pievienot pārtikas krāsvielu, ja vēlamies.

Esmu novērojusi, ka bez pārtikas krāsvielas macaron pie cepšanas tik ļoti neniķojas un ir paklausīgāki. Der padomāt, ka varbūt sākumā, kamēr vēl nav pieredzes, labāk ir nelietot pārtikas krāsvielas un, ja negribas baltus macaron, var iekrāsot tos ar kakao, kanēli vai pat matcha zaļo tēju.

Laiks makaronāžai! Pie saputota olbaltuma pieberam izsijātos mandeļu miltus un pūdercukuru un ar silikona lāpstiņu sākam maisīt pa apli, masu ielokot uz vidu. Lai saprastu, kad masa ir gatava, lasām pašā sākumā, kur to detalizēti aprakstīju.

Gatavo masu ievietojam konditorejas maisiņā ar apaļu uzgali. Lai to izdarīt būtu parocīgāk, maisiņu no sākuma ievietojam augstā glāzē vai krūzē. Tā mēs izvairīsimies no macaron masas iztecēšanas uz galda vai grīdas. Maisu aizpildām ne vairāk par trešdaļu, lai to varētu aiztaisīt ciet.

Tagad ķeramies klāt izspiešanai. Šeit būs nepieciešamas zināmas iemaņas, lai visi macaron sanāktu daudzmaz vienāda lieluma. Jāatceras, ka konditorejas maiss ar vadošo roku ir jātur augšpusē, ar otru tikai piepalīdzot turēt un novirzīt vajadzīgajā virzienā.

Labs palīgs vienādu macaron aplīšu izveidē ir silikona paklājiņi, kuros aplīši jau ir iezīmēti. Ja cepat ar cepamo papīru, otrā pusē paši ar parasto zīmuli varat tos uzzīmēt vajadzīgajā lielumā. Katrā ziņā, sākumā vienmēr būs vieglāk izspiest mazākus macaron aplīšus. Lai lielie paliek laikam, kad būsiet jau iepraktizējušies un piešāvuši roku.


Kad esam piepildījuši vienu pannu (no visa receptē uzrādīta daudzuma sanāks kādas +/- 70 mazas vai 46-48 lielākas macaron pusītes), to paceļam un nometam uz galda 2 reizes, pagriežam pa 90° un nometam vēl 2 reizes. Šī dīvainā procedūra ļaus atbrīvoties no gaisa burbulīšiem, ja tādi gadījumā ir palikuši iekšā.

Tagad mums ir jāapbruņojas ar pacietību un jānogaida no ~30 min. līdz kādai stundai. Tas ir nepieciešams, lai macaron pusītes nedaudz apžūtu, apvējotos un apvilktos ar plēvīti. Vai macaron ir gatavi doties krāsnī, varam pārbaudīt, tiem uzmanīgi pieskaroties ar pirkstu. ja nekas klāt nelīp un jūtam plēvīti, varam likt cepties.

Apžūšanas ilgums būs atkarīgs no siltuma un sausuma telpā. Pavasarī, kad ārā ir vēss un apkure jau atslēgta, būs jāgaida diezgan ilgi. Es to nedaru, bet ņemu talkā fēnu! Silta gaisa plūsma ļoti ātri aprauj macaron un tie ir gatavi cepeškrāsnij.

Daudzos avotos tiek minēts, ka macaron nedrīkst cept konvekcijas režīmā. Es nepiekritīšu. Domāju, ka tas drīzāk attiecināms nevis uz mājas, bet uz profesionālajām konditorejas krāsnīm, kur pūtiens ir spēcīgs kā orkāns. Es cepu ar konvekciju. Esmu mēģinājusi cept bez tās, bet ar appūšanu rezultāts pilnīgi noteikti man ir daudz tīkamāks.

Cepam, par pamatu ņemot 15 minūtes 150°C, bet attiecīgi pieskaņojot savai cepeškrāsnij, kā jau minēju augstāk.

Atdzesējam uz paklājiņa vai papīra, ļoti uzmanīgi noņemot tos nost. Ja macaron ir izcepies kā vajag, grūtības tas nesagādās.

Sapārojam macaron pa divi, izvēloties vienāda lieluma pusītes.

Pildījumu ieliekam konditorejas maisiņā un izspiežam uz vienas no pusītēm, uzliekam virsū un nedaudz piespiežam, lai pildījums izplatās pa visu virsmu.

Ieliekam gatavos macaron slēgtā traukā un ievietojam ledusskapī uz 12 stundām. 15-20 minūtes pirms pasniegšanas izņemam no ledusskapja.

{uzglabāšana}

Macaron uzglabā slēgtā traukā ledusskapī līdz 5 dienām vai uzreiz pēc sapildīšanas ievieto saldētavā.

{citronu krēma pildījums - nedaudz pārveidota Ladurée recepte}

3 olas dzeltenumi
80 g cukurs
1/2 citrona miziņa
55 g citrona sula
1 t.k. ar kaudzi kukurūzas ciete
90 gr. sviests

Mazā katliņā olu dzeltenumus sajauc ar cukuru, citrona miziņu, sulu un kukurūzas cieti. Liek uz lēnas uguns un, nepārtraukti maisot, vāra līdz masa sabiezē. Tas parasti notiek līdz pirmajam burbulim.

Masu atdzesē līdz kādiem 80°C un ieputo pa gabaliņam atdzesēta sviesta. Pārsedz ar pārtikas plēvi un ievieto ledusskapī uz vismaz 5-6 stundām, bet vislabāk uz visu nakti.



Monday, May 4, 2015

{kapkeiki ar baltās šokolādes sviestkrēmu}


Cepu un nonācu pie secinājuma, ka precīzāk būtu saukt šīs kūciņas par mafiniem ar rotājumu, nevis kapkeikiem. Tomēr kapkeiku pamatnei ir jābūt mazliet gaisīgākai, drīzāk biskvītveidīgai - šī mīkla ir smagāka un drīzāk pretendē uz kēksu jeb mafinu. Bet tas netraucē ne garšai ne skatam:)

Sastāvdaļas (sanāks 12 lielas kūciņas)
{mīklai}
100 gr. silts sviests
150 gr. cukurs
2 olas
200 gr. grieķu jogurts (10%)
50 ml piens
200 gr. milti
2 t.k. cepamais pulveris

{pildījumam}
12 saldēti ķirši
12 baltās šokolādes gabaliņi

{sviestkrēmam}
3 lielu olu baltumi
120 gr. cukurs
190 gr. sviests
60 gr. baltā šokolāde
šķipsna jūras sāls

Sākam ar pamatnēm. Sviestu istabas temperatūra sakuļam ar cukuru, pievienojam pa vienai olas un beigās jogurtu un pienu.

Otrā traukā sajaucam miltus ar cepamo pulveri un pievienojam sakultajai masai.

Visu kārtīgi sakuļam un liekam ar papīrīšiem ieklātās formās katrā pa 1 karotei. Ieliekam ķirsi un šokolādes gabaliņu. Aizpildām formas, lai 1/3 paliek brīva, kur kūciņai augt un cepam 190°C 20-25 min.


Gatavojam krēmu. Olbaltumus ievietojam metāla bļodiņā vai katliņā un liekam ūdens peldē tā, lai trauka dibens nesaskaras ar ūdeni. Pieberam cukuru un, ar putojamo slotiņu maisot, sildām līdz cukurs izkusis un olbaltums kļuvis silts.

Siltos olbaltumus pārlejam citā traukā un ar mikseri kuļam, līdz masa kļūst spīdīga un stingra. Piekuļam gabaliņos sadalītu mīkstu sviestu, šķipsnu sāls un beigās iemaisām ūdens peldē izkausētu balto šokolādi.

Liekam konditorejas maisiņā ar zvaigznes uzgali un veidojam pilnība atdzesētām kūciņām skaistas cepures. Uzglabājam ledusskapī, slēgtā traukā. Kādas 30-40 min. pirms pasniegšanas ļaujam pastāvēt istabas temperatūrā, lai krēms nedaudz sasilst.

Svinīgas, saldas un gardas, ka nenoēsties!


Friday, May 1, 2015

{brazīliešu bērnu prieks - brigadeiros}


Portugālē dzīvo daudz brazīlieši, kas līdzi ir atveduši savu nacionālo gardumu receptes. Tās ir tīri labi iedzīvojušās portugāļu mājās kā, piemēram, latviešiem rasols no krievu virtuves. Starp citu, arī Portugālē ir sastopams kas līdzīgs rasolam ar nosaukumu "salada russa" jeb "krievu salāti". Bet nu šoreiz ne par rasolu. Šoreiz par saldumiem!

Brigadeiros ir ļoti vienkārši un ātri pagatavojamas konfektes, bez kurām nav iedomājama neviena brazīliešu bērnu ballīte. Tās var gatavot paši bērni, ja tikai pieaugušais pastāv brītiņu pie plīts un savāra konfekšu masu.

Es šoreiz gatavoju klasisko variantu, bet konfektes var papildināt ar rīvētu citronu vai apelsīnu miziņu, iekšā ievelt grauzdētu riekstu vai, piemēram, ķirsi. Tāpat arī no ārpuses var apviļāt ar šokolādes vai kokosriekstu skaidiņām. Šajā receptē es izmantoju smalcinātas mandeles.

Brigadeiros ir burvīgs pildījums kapkeikiem, ja gribas ko interesantāku par pierasto vārīto krēmu vai ganache. Tāpat arī Brigaidero krēmu lieto kūkās, piemēram, šokolādes tortē Bolo Brigadeiro.

Sastāvdaļas:
1 kārba (400gr) iebiezinātais piens ar cukuru
4 ēd.k. kakao pulveris (tīrs, bez cukura)
1 ēd.k. ar kaudzi sviests
drupināti rieksti, kokosriekstu vai šokolādes skaidiņas apviļāšanai

Liekam katliņā iebiezināto pienu, samaisām ar kakao pulveri un liekam uz uguns. Pievienojam sviestu un vāram, nepārtraukti maisot, līdz mazliet sabiezē. Pilnībā atdzesējam un veidojam bumbiņas, kuras apviļājam riekstos.

Vārīt masu vajadzētu tik ilgi līdz tā iegūst ne pārāk bieza krējuma konsistenci. Ja pārvāra, būs diezgan grūti savelt bumbiņas, tās būs dikti cieta. Savukārt, ja savāra nepietiekami, būs pārāk mīksta masa un tā gribēs izplūst. Ledusskapī masa sacietē vairāk - ja tā ir diezgan mīksta, pirms veidošanas ieliekam ledusskapī.

Gards, ka nenoēsties!

Monday, April 27, 2015

{ķiršu zefīrs}


Noteikti izmēģiniet! Mājās pagatavot zefīru ir ļoti vienkārši un tas patiesi ir tā vērts. 

Ja salīdzina ar ābolu-kanēļa zefīru, ķiršu variants, pateicoties skābajām ogām, nav tik salds. Tā kā ķiršiem nav tik daudz pektīna kā āboliem, šajā receptē eksperimentēju un izmantoju Dansukker marmelādes cukuru. Marmelādes cukurs atšķiras no ievārījuma cukura ar pektīna daudzumu - lai iegūtu stingru marmelādi, uz kilogramu ogu nepieciešami tikai 330gr. marmelādes cukura.

Sastāvdaļas:
400 gr. saldēti ķirši (vasarā svaigi, bez kauliņiem)
100 gr. Dansukker marmelādes cukura
300 gr. cukurs
150 ml ūdens
1 olas baltums
8 gr. agar-agars

Ķiršus atlaidinam un sablenderējam biezenī. Liekam katliņā, uzberam 100 gramus marmelādes cukura un pavāram kādas 5-7 minūtes. Atdzesējam un nosveram 250 gramus. Man pāri palika tikai kāda ēdamkarote ķiršu marmelādes.

Lielā miksera traukā ieliekam gatavo ķiršu masu un pievienojam olas baltumu. Trauks ir vajadzīgs krietni liels, jo zefīra masas apjoms beigas sanāk 2 litri. Vislabāk zefīru sakult būtu statīva putotājā, taču ar rokas mikseri arī to var dabūt gatavu, tikai mazliet jāpacenšas un tas nav tik ērti. Saputojam līdz masa kļūst gaišāka.

Mazā trauciņā sajaucam 50 gramus cukura ar 8 gramiem agar-agara.

Katliņā ielejam 150 ml ūdens un ieberam 250 gr. cukura. Liekam uz uguns un, kad temperatūra ir sasniegusi 80°C, lēni berot un nepārtraukti maisot, pievienojam cukuru ar agaru. Vārām līdz 110°C.

Kad sasniegta nepieciešamā temperatūra, slēdzam iekšā putotāju uz vidējiem apgriezieniem un ļoti tievā strūkliņā lejam iekšā karsto sīrupu. Putojam līdz masa kļūst pietiekami stingra un veido cepuri, kad izņemam putojamo slotiņu.

Ļaujam nedaudz padzist un liekam konditorejas maisā ar 10 mm lielu zvaigznes uzgali. Izklājam pergamenta papīru un izspiežam rozītes.

Noliekam malā un ļaujam zefīram apžūt kādas 12 -24h . Gatavošanās laiks būs atkarīgs no tā, cik stiprs ir agar-agars, cik stingri ir saputota masa un kāds ir gaisa mitrums telpā, kur zefīrs tiek žāvēts. 

Apberam ar pūdercukuru, pēc tam nopurinam visu lieko, savienojam pusītes un mielojamies!

Uzglabājam slēgtā traukā vai papīra maisiņā (istabas temperatūrā). Man vislabāk zefīrs garšo trešajā dienā, kad tas kļuvis nedaudz sausāks un poraināks :)

Lai gards, ka nenoēsties!



Tuesday, April 21, 2015

{mandeļu krēma tarte ar vīnā gatavinātiem bumbieriem}


Eksperimentēju! Nekad nebiju gatavojusi tartes pēc šādas tehnoloģijas - tagad vismaz man ir skaidra saprašana par to, kā uzvedīsies augļi, šādi cepot.

Iecere bija bumbieri novietot tartes augšpusē virs krēma jau pirms cepšanas, lai tas mazliet sakaramelizējas un nedaudz iegrimst krēmā, veidojot interesantu kompozīciju. Taču, kas tev deva! Nezinot, kā cepešplītī uzvedīsies krēms, nevarēju iedomāties, ka tas manu bumbieri aprīs ar visiem paltrakiem. Pirmkārt, krēms cepšanās laikā uzpūšas (nu, tas tā kā normāli, jo olas klāt), otrkārt, šādi cepot ir jāņem vērā formā ielietā krēma līmenis, proti, ja tas būs augstāks nekā puse no bumbiera augstuma, auglis pilnībā noslīks, jo tas ir pietiekami smags.

No kļūdām mācāmies, kaut šo gardumu gluži par kļūdu negribu saukt, jo gala rezultēts, lai arī sanāca mazliet citādāks neka bija sākumā iecerēts, ir brīnišķīgs - augļi dubultā, kas patīkami papildina un atsvaidzina mandeļu krēma piesātināto struktūru un garšu.

Sastāvdaļas paredzētas 20-22cm lielai veidnei

{mandeļu mīkla}
100 gr. auksts sviests
150 gr. milti
70 gr. mandeļu milti
50 gr. brūnais cukurs
šķipsna sāls
1 ola
1 t.k. atdzesēts garšvielu vīns (no bumbieriem)

{mandeļu krēms Frangipane}
100 gr, mandeļu milti
100 gr. brūnais cukurs
100 gr. sviets istabas temperatūrā (silts!)
2 t.k. kukurūzas ciete
2 olas
1 pile rūgtā mandeļu esence

{bumbieriem}
1 vai 2 bumbieri
sarkanvīns, tik daudz, lai apklāj pilnībā bumbieri/-us
5 smaržīgie pipari
5 krustnagliņas
2 ēd.k. brūnais cukurs


Sāksim ar bumbieriem. Man bija paredzēts bumbieri izmantot tikai dekoram, bet manas neapdomības rezultātā auglis noslīka, tādējādi izveidojot bumbiera pildījumu. Ja vēlamies slapjāku un augļiem bagātīgāku kūku, liekam katliņā divus nomizotus, veselus bumbierus.

Pārlejam ar sarkano vīnu, izvēlamies tādu tumšāku un tumīgāku, no deserta vīnu gala. Man pudelē bija atlicis nedaudz mazāk kā vajadzētu, tādēļ pievienoju mazliet ūdens, lai bumbieris tiktu nosegts pilnībā. Nevajag izvēlēties lielu katlu, vislabāk te derēs mazs, bet padziļš katliņš, lai nebūtu jāizgāž tonna vīna.

Alkohola pretiniekiem ieteiktu izmantot kādu tumšo sulu, piemēram, upeņu vai vīnogu. Jo tumšāka un koncentrētāka sula, jo tā labāka bumbieru krāsai.

Pievienojam cukuru un garšvielas un uz mazas uguntiņas sutinām minūtes 40-45. Ļaujam atdzist turpat katliņā. Nolejam kādu ēdamkaroti šķidruma krūzītē un ieliekam ledusskapī, tas mums būs nepieciešams mīklai.

Gatavojam mīklu. Ja mājās ir virtuves kombains (mani glābj vecais, labais Filipiņš), sametam iekšā visas sausās sastāvdaļas (miltus, mandeļu miltus, cukuru, sāli), kubiciņos sagrieztu aukstu sviestu un PULSE režīmā nospiežam pāris reizes, lai sviests sajaucas ar pārējām sastāvdaļām, veidojot neviendabīgu, drupačainu masu. Galvenais ir nepārcensties, jo mīklai ir jābūt aukstai! Ja to visu darām ar rokām, tad ar pirkstiem ātri saberžam drupačās. Vēlams, lai rokas būtu nosalušas:))

Liekam klāt olu un 1 tējkaroti ledusskapī atdzesēto šķidrumu no bumbieriem. Samīcām ar rokām (vai kombainā) līdz viendabībai masai, kas veļas bumbā. Ietinam pārtikas plēvē un liekam ledusskapī uz 30 minūtēm atdzist.

Kad mīkla atdzisusi, izrullējam to starp diviem pergamenta papīriem. Var lietot sentēvu metodi un apbārstīt galdu ar miltiem, ja tā jums tīk labāk.

Tagad vajadzētu izrullēto mīklu ieklāt cepamajā formā. Neteikšu, ka šī mīkla ir diži plastiska, bet no tā nav jābaidās. Ja gadās kāds plīsums, caurums, to var ļoti vienkārši aizlipināt, un rezultātu tas nebūt neietekmēs. Ieklājot mīklu, ir jārēķinās, ka maliņām vajadzētu būt krietni augstām - mandeļu krēms nedaudz palielināsies apjomā. Šai tartei es maliņas veidoju diezgan augstas un nelīdzenas, lai iegūtu tādu rustic skatu, bet kārtīgas saiminieces pilnīgi noteikti var skaisti apgriezt un nolīdzināt maliņas, varbūt pat ar robainu rotējošo nazi:)

Kad mīkla veiksmīgi ieklāta, liekam atpakaļ ledusskapī atkal uz vismaz 30 minūtēm. Var arī ilgāk.

Pa to laiku gatavojam bagātīgo mandeļu krēmu ar skaistu nosaukumu Frangipane - ļoti senu Francijas gardumu, ko vietējie īpaši bauda Ziemassvētku laikā.

Mandeļu krēmu pagatavot ir pavisam vienkārši - kārtīgi samaisām silto sviestu ar 1 pili rūgto mandeļu esences, pievienojam mandeļu miltus, cukuru un kukurūzas cieti. Samaisām, tad pievienojam olas un atkal kārtīgi samaisām. Gatavs! Uzglabājam slēgtā traukā ledusskapī līdz būs nepieciešams.

Kad pagājušas 30 minūtes, ņemam no ledusskapja ārā formu ar mīklu. Ja esam izvēlējušies divu bumbieru variantu, vienu bumbieri kārtīgi nosusinam papīra salvetē un sagriežam šķēlītēs. Ieklājam uz mīklas veidnes pamatnē un pa virsu izlīdzinam mandeļu krēmu.

Ievietojam uz 180°C uzsildītā cepeškrāsnī un cepam 35-40 min., līdz zeltaini brūnai virsiņai. Atdzesējam kādas 10-15 minūtes, tad uzmanīgi izņemam no formas. Dekorējam ar bumbieri, kas pārgriezts uz pusēm. Pirms pasniegšanas apkaisām ar pūdercukuru.

Gards, ka nenoēsties!