{bacalhau no forno à portuguesa jeb menca cepeškrāsnī portugāļu gaumē}

Viens no maniem mīļākajiem Portugāles ēdieniem - sālītā, kaltētā menca bacalhau cepta cepeškrāsnī ar kartupelīšiem, tomātiem, sīpoliem, papriku utt. Autentiska Portugāles garša, noteikti izmēģiniet, ja ir tāda iespēja!
Bacalhau vietā var izmantot jebkuru balto zivi, taču garša noteikti nebūs tāda, kādai tai šajā ēdienā ir jābūt. Sālītā, izkaltētā un pēc tam vairākos ūdeņos izmērcētā menca nav salīdzināma ne ar vienu citu zivi...

{sastāvdaļas 4 ēdājiem}

4 gabali bacalhau
1kg kartupeļi
1 sarkanā paprika
3-4 tomāti
2 sīpoli
3-5 ķiploka daiviņas
sauja olīvas (ieteicams ar kauliņu!)
2 lauru lapas
150ml baltvīna
150ml olīveļļas
sāls
pipari
saldās paprikas pulveris

Sākam gatavoties jau iepriekšējās dienas rītā. Noskalojam bacalhau, liekam bļodā ar aukstu ūdeni un bļodu ledusskapī. Ūdeni nomainām tās dienas vakarā un tad vēl reizi no rīta. Ja mencas gabali ir ļoti biezi, tad varētu nepietikt ar divām ūdens maiņām, vajadzētu ierēķināt laiku vēl vienai ūdens maiņai, respektīvi likt mērcēties jau "aizvakar" vakarā.

Ieslēdzam cepeškrāsni uz 180°C

Kartupeļus nomizojam, sagriežam aptuveni 1cm lielos gabaliņos. Sīpolus, tomātus un papriku sagriežam ripiņās, ķiplokus šķēlītēs.

Liekam visu kārtās cepeštraukā ar paaugstām malām. No sākuma sīpolus, ķiplokus, tomātus, papriku. Pievienojam lauru lapas. Tad kartupeļus un bacalhau. Pieberam olīvas. Apkaisām ar sāli, pipariem un paprikas pulveri. Sāli cenšamies bērt tikai uz kartupeļiem, ne uz zivs. Uzlejam baltvīnu, beigās pārslakām ar olīveļļu.

Savos milzīgās ieturēšanās laikos es šo ēdienu gatavoju, izvairoties no olīveļļas. Bet, lūdzu jūs no sirds, nedariet to! Labāk apēst uz pusi mazāku porciju, taču gardum gardu, nevis atmest tik ļoti nepieciešamo ingredientu, kas kalpo ne tikai kā taukviela, bet arī nopietna garšviela!

Kad viss ir sagatavots, liekam trauku cepeškrāsnī. Šis process parasti aizņem diezgan ilgu laiku - apmērm 2-2.5h, jo kartupeļiem jāgatavojas skābenā vidē, kas visu šo padarīšanu riktīgi paildzina. Ik pa brīdim vajadzētu mazliet aplaistīt zivtiņu ar to pašu mērcīti, kas rodas no tomātiem u.c. labajām lietām.

Ja nu pošaties šo gardo ēdienu gatavot ar kādu citu zivi, nevis bacalhau, iesaku to pievienot tikai pēdējās pusstundas laikā. Ja tā būs, piemēram, svaigas mencas fileja, tā noteikti nedrīkst cepināties tik ilgi! Mēs taču vēlamies rezultātā dabūt maigu un mutē kūstošu zivs gaļu, nevis gumijotu pazoli...

Lai gards, ka nenoēsties!

{salada de ovas jeb ikru salāti}

Esot Portugālē, nekādā gadījumā nepalaidiet garām iespēju apmeklēt kādu marisqueira jeb jūras velšu restorāniņu. Marisqueiras parasti "biezā slānī" ir atrodamas pie-okeāna pilsētiņās kā, piemēram, Sesimbrā, vienā no manām vismīļākajām un sirdij tuvākajām vietām. Šajās vietās mazo restorāniņu īpašnieki jūras veltes katru dienu iepērk pa tiešo no vietējiem zvejas vīriem un tās, pagatavotas visneiedomājamākajos veidos, priecē gan pašus portugāļus, gan Portugāles viesus.

Lai arī pie mums Latvijā tikko zvejotas jūras veltes iegādāties ir gandrīz neiespējami, tomēr šis tas ir pieejams, ko pagatavot portugāļu gaumē. Piemēram, mencu ikri. Tie ir pavisam vienkārši pagatavojami un garšo tāpat kā Portugālē, patiesi! Būtu dikti labi, ja šajos salātos izmantotu Portugālē ražotu sarkanvīna etiķi (pirku Promo Cash&Carry bāzē) un autentisku extra virgin olīveļļu, taču kvalitatīvs jebkuras citas siltās zemes ražojums arī derēs.

Salada de ovas jeb ikru salāti pieder pie petiscos (uzkodām), ko portugāļi parasti ēd ap launaga laiku vai reizēm arī kā uzkodu pirms sātīgām vakariņām.

{sastāvdaļas}
1 kg svaigi mencu ikri
1 sīpols
2-3 ķiploka daiviņas
puse sarkanās paprikas
kinza
sāls
pipari
2-3 lauru lapas
100ml sarkanvīna etiķis
200ml extra virgin olīveļļas

Katliņā uzvārām ūdeni ar sāli un lauru lapām. Pievienojam ikrus un vārām +/- 20 minūtes. Jo mazāki ikri, jo ātrāk būs gatavi un otrādi. Nokāšam un atdzesējam. Jo tie būs aukstāki, jo vieglāk būs sagriežami.

Ikrus griežam aptuveni 0.7mm biezās šķēlītēs. Papriku sagriežam mazos kubiņos. Smalki sagriežam sīpolu, sasmalcinām ķiploku un kinzu. Jā, jā... daži no jums rauks degunus, jau izdzirdot šo vārdu "kinza"... Ja nu jūs pārņem drebulis no vārda vien, varat izlaist šo sastāvdaļu, taču, ticiet man, šamos salātus gardu muti tiesā pat tie, kuri ar kinzu u.c. radniecīgiem zaļumiem nedraudzējas nu nepakam.

Visu saliekam bļodā un samaisām ar eļļu, etiķi, sāli un pipariem.

Es vienmēr esmu teikusi, ka portugāļi pārāk dāsni lieto olīveļļu, ka tās daudzums ikdienas racionā noteikti ir jasamazina. Taču ne šajā gadījumā! Jā, var protams skaitīt kalorijas un šausmināties par to daudzumu eļļā, bet tomēr uzdrīkstēšos aicināt jūs uzdrīkstēties būt mazāk prātīgiem un ļauties... vismaz šoreiz:)

Uzliekam bļodai vāku vai pārklājam ar pārtikas plēvi un ievietojam ledusskapī vismaz uz pāris stundām, bet vislabāk - uz nakti.

Kad visas sastāvdaļas savā starpā ir sadraudzējušās, ņemam ņuku labas gaišās/pelēkās maizes, glāzi vinho verde un baudām... no sirds.

Gards, ka nenoēsties!

{portugāļu Ziemassvētku laika kūka Bolo Rei}

Portugāles ļauži ziemas svētku laiku nevar iedomāties bez Bolo Rei jeb Karaļkūkas tāpat ka mēs bez piparkūkām. Šī kūka tiek ēsta visās mājās no Ziemassvētkiem līdz 6. janvārim, Zvaigznes dienai, kas Portugālē tiek apzīmēta ar Dia de Reis - Karaļu diena.

Kūkas recepte uz Portugāli ir atceļojusi no Francijas 19.gs, kas tur ir pazīstama no Ludviga XIV laikā. Pirmā vieta, kur Bolo Rei tikusi cepta un tirgota Lisabonas iedzīvotajiem, ir Confeitaria Nacional, par kuru blogā rakstīju vēl tad, kad pati dzīvoju Portugālē.

Interesants ir fakts, ka portugāļi kūkā iecep kaltētu cūku pupu, kas ir pamats tradīcijas turpināšanai, proti, tam, kurš dabū kūkas gabalu ar pupu, nākamgad kūka ir "jāuzsauc" visai kompānijai. Tāpat arī portugāļi kūkā mēdz iecept laimestu - mazu porcelāna figūriņu, parasti karaļa simbolu.

No receptē dotā produktu daudzuma sanāk viena ļoti liela vai divas "normāla" izmēra kūkas. Ar vienu mazo kūku pilnīgi pietiktu uzcienāt 15-20 cilvēkus.

Gribu vēl piebilst, ka kūka nav no slapjajām, tā ideāli sader ar tēju vai kafiju.

{mīklai}
250gr. milti
650gr. milti
50gr. slapjais vai 11gr. šķīstošais raugs
150ml remdens ūdens
150gr. cukurs
šķipsna sāls
1 apelsīna un 1 citrona miziņa, smalki sarīvēta
4 olas
200gr. kausēts sviests
200ml Porto (Marsala vai šerijs arī derēs)
100gr. labas rozīnes
130gr. žāv. aprikozes
50gr. žāv. dzērvenes
220gr. cukurotu augļu gabaliņi (papaija, ananasi u.c.)
160gr. dažādi rieksti (brazīlijas, indijas, valrieksti, lazdu rieksti, mandeles)
ola vai olas dzeltenums apsmērēšanai

{dekoram}
rieksti
cukuroti augļi
pūdercukurs

Palielā bļodā ieberam raugu, sajaucam ar ūdeni un piemaisām klāt 250gr. miltu. Ja nav iespējams visus miltus iemaisīt, pielejam vēl mazliet ūdeni. Bļodu apsedzam ar dvielīti un atstājam uz 1h uzrūgt.

Sagriežam sīkāk aprikozes un riekstus. Bļodiņā saberam visus augļus un riekstus, aplejam ar 200ml Porto vai citu stiprināto vīnu.

Kad pagājusi stunda un raugs sācis darboties, klāt pieberam atlikušos 650gr. miltus un cukuru, pieliekam sāli, citrona un apelsīna miziņu. Pielejam klāt visu šķidrumu no augļiem, kas nav uzsūcies, un sākam mīcīt mīklu. To var darīt gan ar roku, gan mikseri ar mīklas uzgaļiem, gan jebkuru citu uzparikti, kas paredzētam šādm nolūkam. Mīcot, pievienojam olas, bet pa vienai, ne visas uzreiz. Beigās iemīcām kausēto sviestu, tikai jāatceras, ka tas nedrīkst būt pārāk silts!

Kad mīkla ir kārtīgi izmīcīta, pievienojam izmērcētos augļus un riekstus. Kārtīgi iemīcām, nolīdzinām virsmu, apkaisām ar nedaudz miltiem, apsedzam ar drāniņu un atkal atstājam uzrūgt. Tas prasīs kādu pusotru stundu, atkarībā no temperatūras telpā.

Veidojam 1 vai 2 kūkas. Jāsaka gan uzreiz, ka vienai kūka būs nepieciešama ļoti liela panna, jo es dalu mīklu divās daļās un vienas kūkas diametrs man sanāk ap 28cm. Uzklājam uz pannas cepamo papīru un uzliekam mīklu. Atrodam vidus punktu un izveidojam tur palielu caurumu tā, lai kūka izskatās pēc Adventa vainaga:) Atstājam uz 30 min.

Apsmērējam ar olu visu virsmu un dekorējam ar cukurotajiem augļiem, riekstiem un pūdercukuru. Jāpiebilst, ka portugāļi izmanto lielas cukuroto augļu plāksnes zaļā, sarkanā un dzeltenā krāsā. Arī pie mums tādas var nopirkt, esmu redzējusi Centrāltirgū.

Liekam cepties ~45 min. 180°C. Lai gards, ka nenoēsties!

{tarte de natas}

Vai esi nogaršojis Pasteis de Nata? Ja garšoja, noteikti būsi stāvā sajūsmā arī no šīs variācijas. Taču, ja neesi vēl nogaršojis, tad uzroti piedurknes un ātri ķeries klāt receptei, nenožēlosi!

Ar šo ingredientu daudzumu piepildīju 20cm lielu formu. 22cm vēl būs ok, bet ja vienīgā tev pieejamā forma ir lielāka, tad nu gan būs mazliet jāpārrēķina sastāvdaļu daudzumi.

Tagad ir vasara un, ja vēlies likt uz galda ko īpašāku, vari šo tarti papildināt ar zemenēm, avenēm, mellenēm u.c. sezonas ogām. Atdzesētai kūkai saliec kaudzītē virsū odziņas un apbārsti ar pūdercukuru - viesu komplimenti būs garantēti!

{mīkla}
175gr miltu (ja ir luste, kādu daļu var aizvietot ar mandeļu miltiem)
70gr sviesta
25gr cukura
sāls šķipsniņa
1 ola

{pildījums}
350ml piena
50gr sviesta
200gr cukura
5 olu dzeltenumi
30gr miltu
1/2 citrona miziņas
1/2 vaniļas pāksts

Saberžam sviestu ar miltiem un cukuru, pievienojam sāli, pēc tam olu. Kārtīgi samīcām, ietinam pārtikas plēvē un ieliekam ledusskapī vismaz uz 30 min.

Pa to laiku gatavojam pildījumu: miltus sajaucam ar aptuveni trešdaļu piena, lejot klāt pa drusciņai tā, lai neveidojas kunkuļi. Piekuļam klāt olu dzeltenumus.

Liekam katliņā cukuru un sviestu, pielejam atlikušo pienu.

Nogriežam miziņu no 1/2 citrona (ļoti plāni!) un pievienojam pienam.

Gareniski sagriežam vaniļas pāksti uz pusēm. Izgrebjam sēkliņas un ar visu pāksti liekam katliņā.

Maisot, karsējam. Pirms uzvārīšanās pievienojam pienu ar miltiem. Kad viss uzvārījies, ņemam nost no uguns un izķeksējam ārā vaniļas pāksti un citrona mizas.

Kad mīkla atdzisusi, izrullējam to 4-5mm plānu un ieklājam formā. Nolīdzinam malas. Tālāk var rīkoties divējādi - var cept visu kopā vai no sākuma nedaudz pacepināt smilšu mīklu. Man pašai labāk tīk, ja mīkla ir nedaudz pacepusies bez pildījuma, tad tā tomēr ir kraukšķīgāka un drupenāka.

Ja cepam bez pildījuma, uzliekam virsū saņurcītu un iztaisnotu attiecīga lieluma cepamā papīra gabalu un uzberam virsū kaltētas pupiņas vai zirņus. Tas nepieciešams svaram, lai mīkla nenošļuktu sānos un nepaceltos augšā vidusdaļā. Var vēl sadurstīt mīklu ar dakšiņu, bet es lielu vajadzību tajā neredzu - slogs tāpat notur visu savās vietās. Šādi sagatavotu formu liekam cepties 180°C aptuveni 15 minūtes.

Noņemam slogu un lejam iekšā pildījumu. Cepam, līdz virsiņa skaisti apbrūnējusi, minūtes 20 apmēram.

Atdzesējam un, ja ir vēlme, pārkaisām ar pūdercukuru. Bet tas nu vairāk skaistumam, ne garšai :)

Gards, ka nenoēsties!

{arroz de frango jeb rīsi ar cāli}

Portugālē lielā cieņā ir frī kartupeļi (batata frita) un rīsi (arroz). Tur dzīvojot, nekādi nevarēju saprast, kā uz viena šķīvja var sadzīvot gan rīsi, gan kartupeļi - manā izpratnē tas nu nekādi neiet kopā... Mēdz būt rīsi, mēdz - kartupeļi, bet tač' ne duetā! Toties portugāļi tā ēd un ir bezgala laimīgi:)

Portugālē rīsi tiek gatavoti gan ar pīli, gan jūras veltēm (astoņkāja rīsi, piemēram), gan trusi. Šādi pagatavoti rīsi ir mazliet līdzīgi spāņu paeljai, taču portugāļi saviem rīsu ēdieniem neliek klāt dārzeņus un tie ir slapjāki nekā paelja. Šoreiz gatavošu rīsus ar cāli. 

Sastāvdaļas (3p.):

1 krūze rīsi (derēs parastie)

3 krūzes buljona

3 vistas šķiņķīši bez ādas, atkauloti

1 sīpols

2 ķiploka daiviņas

2-3 nelielas lauru lapas, vēlams svaigi plūktas

sāls, pipari

šļuka baltvīna

2 t.k. tomātu pastas

2 ēd.k. paprikas pastas (massa de pimentão) - var aizstāt ar sablenderētu sarkano papriku

olīveļļa

Sagriežam vistas šķiņķīšus 2-2.5cm lielos gabaliņos. 

Sagriežam sīpolu, sasmalcinām ķiploku. 

Dziļā pannā vai sautējamā traukā ielejam eļļu. Es parasti ar taukvielu daudzumu neaizraujos, 1-2, nu labi, 3 tējkarotes man ir pietiekami, bet portugāļi bez 150-200ml neiztiktu. Visu apcepam līdz zeltaini brūnam. 

Pielejam klāt buljonu. Ja nav mājās vārīts buljons, var liet ūdeni un pievienot kādu ēdamkaroti Anniņu bez sāls. Ja ticība atļauj - buljona kubiņu. 

Pielejam baltvīnu ~50-70ml.  Iemaisām labu tomātu pastu un paprikas pastu (vai blenderētu papriku).Pagaršojam un pieliekam sāli, piparus un lauru lapas. Sāls daudzums būs atkarīgs no buljona un paprikas pastas sāļuma.

Ļaujam visam uzvirst un pievienojam rīsus. Vāku virsū, nogriežam liesmu un ļaujam gatavoties ~17-20 min.

Gards, ka nenoēsties!

{pasteis de nata jeb portugāļu olu krēma kūciņas}

Ja esi bijis Portugālē un neesi nobaudījis Lisabonā Pasteis de Belém, tad var teikt, ka Portugālē vispār neesi bijis :) Tieši tāpat kā bacalhau (sālīta, vītināta menca) arī šis gastronomijas brīnums ir viena no neatņemamajām burvīgās Eiropas malas zemes Portugāles prezentācijas sastāvdaļām.

Jau gandrīz 200 gadus portugāļi priecē gan vietējos, gan ieceļotājus ar kūciņām, ko radījušas katoļu mūķenes blakus esošajā klosterī Mosteiro dos Jerónimos 18. gs. sākumā. 1837. gadā, trīs gadus pēc klostera aizvēršanas, vietējie komersanti atvēra Pasteis de Belém ražotni, kur, pēc slepenās receptes, ko mūki tiem pārdeva, sāka gatavot un tirgot debešķīgi gardās olu krēma kūciņas.

Vēl šobaltdien īstā recepte tiek turēta milzu noslēpumā, bet tas netraucē visām Portugāles beķerejām ražot ko savu, ļoti līdzīgu un tikpat brīnumaini gardu, ar nosaukumu Pasteis de Nata. Nevis Belaiņas, bet krēma kūciņas. Tāpat kā dzēriens saukts šampanietis drīkst būt tikai Šampaņā ražots :)

Sastāvdaļas 12gb.

400gr. kārtainā mīkla (bez rauga, veikalā pirkta)

400ml piens

200gr. cukurs

5 olu dzeltenumi

30gr. milti

citrona miziņa

1/2 vaniļas pāksts

Gatavojam krēmu: 30gr. miltu sajaucam ar 100ml piena, lejot klāt pa drusciņai tā, lai neveidojas kunkuļi.

Liekam katliņā cukuru, pielejam atlikušos 300ml piena. 

Ar kartupeļu mizojamo nogriežam miziņu no 1/4 citrona un pievienojam katliņā. Varam to darīt arī ar nazīti, taču tad jāuzmanās, lai netiek klāt balta daļa - tad krēms būs rūgtens.

Gareniski sagriežam vaniļas pāksti uz pusēm. Izgrebjam sēkliņas un ar visu pāksti liekam katliņā. Maisot,karsējam. Pirms uzvārīšanās pievienojam pienu ar miltiem.

Kad viss uzvārījies, ņemam nost no uguns un izķeksējam ārā vaniļas pāksti un citrona mizas. Tādam pat karstam pievienojam olu dzeltenumus. Nepārtraukti maisām, lai viss sajaucas viendabīgā masā. Liekam malā.

Portugālē šīs kūciņas cep mazās, apaļās metāla formītēs. Es cepu mafinu formā-pannā, kur vienlaicīgi ievietojas 12 gb. Īstenībā jau ir vienalga, kā cept, ka tikai forma būtu metāla, noteikti ne silikona.

Veikalā pirkto kārtaino bezrauga mīklu izrullējam četrstūrī un cieši satinam rullītī. Sarullēto desiņu sagriežam 12 vienādos gabaliņos.

Ieziežam formītes ar sviestu. Katrā ieliekam gabaliņu mīklas un ar pirkstiem saplacinam. Sākot no vidus, spiežam mīklu pa formītes sāniem uz augšpusi tā, lai tiek izklāta visa formas iekšpuse un veidojas vieta krēmam.

Sapildām krēmu izveidotajās mīklas bļodiņās tā, lai no augšas paliek ~0.5-0.7cm. Cepoties, krēms uzpūtīsies un, ja ieliets par daudz, var sākt plūst pāri malām.

Uzsildām krāsni uz 230°C un cepam ~20 min. Krāsnij noteikti ir jābūt riktīgi sasilušai!

Šos gardumus var ēst gan siltus, gan aukstus. Portugāļi kūciņas parasti apkaisa ar kanēli un tie, kas ir īpaši saldummīļi - vēl ar pūdercukuru.

Gards, ka nenoēsties!

{Portugāles ziemeļu puses gardums - FRANCESINHA}

Arī Portugālē, kā lielākoties visās Eiropas valstīs, katra reģiona iedzīvotāji laika gaitā ir radījuši savu kulta ēdienu (vai pat vairākus). Es dzīvoju Težu upes (Rio Tejo), kas Portugāles dienvidus atdala no Lisabonas un tālāk jau ziemeļu daļas, otrā krastā un pārsvarā baudīju tieši dienvidniekiem raksturīgos ēdienus, tomēr man nemaz nebija jādodas uz Porto, lai nogaršotu ziemeļnieku kulinārijas "brīnumu" FRANCESINHA (franseziņa). Ar šo interesanto ēdienu pirmoreiz vīrs mani uzcienāja kādā nelielā, feinā vietējā krodziņā ar nosaukumu "Casa das Francesinhas", un jāsaka, lai cik skeptiski es sākumā nebūtu noskaņota, klausoties aprakstu par maizes šķēlēm ar gaļu un desu, aplietu ar mērci, iemīlējos tajā no pirmā kumosa :)

Paši portugāļi stāsta, ka nosaukums francesinha (francūzietīte, ja precīzi un latviski nepareizi tulkojam) ir radies jo, francesinha ir tikpat pikanta, cik sieviete francūziete :)

Francesinha noslēpums ir rodams tieši mērcē, un no tās pagatavošanas būs atkarīga ēdiena kopējā garšas kvalitāte. Katram krodziņam Portugālē ir sava, gadu gaitā izstrādāta īpašā recepte un neviens savā meistarībā nemaz tik dāsni nedalās, tādēļ ilgu laiku neriskēju nemaz ķerties klāt francesinha. Pirmās reizes rezultāts manas garšas kārpiņas īpaši neiepriecināja, tādēļ mēģināju vēlreiz, lai pagatavotu mērci tādu, kas tīk.

Sastāvdaļas mērcei (+/- 5 porcijām):

2 sīpoli
3 ķiploku daiviņas
50 gr sviests
gabaliņš žāvēta speķa ar ādiņu
2 lauru lapas
4 ēd. k. tomātu pasta
200 ml labs gaļas buljons
200 ml baltvīns
500 ml alus (kāds no light versijas)
50 gr. brendijs
50 gr. Porto (kad vairāk nebija, aizvietoju ar Licor 43)
1.5 ēd. k. milti
sarkanie pipari

Liekam katliņā sviestu, smalki sagrieztus sīpolus un ķiplokus, lauru lapas, speķa gabaliņu un ļaujam visam nedaudz pasutināties uz plīts, ik pa brīdim apmaisām.

Kad sīpoli kļuvuši zeltaini, pievienojam labu tomātu pastu un baltvīnu, kad uzmet burbuli, pielejam alu un uz lēnas uguns pavāram ~15 min.

Ja vien jūs neesat absolūti apiņu fani un rūgtums nesilda jūsu dvēseli kā medus Vinniju, silti iesaku izvēlēties ļoti, ļoti gaišu alu. Ta kā pati neesmu alus cienītāja, pirmo reizi gatavojot, lūdzu padomu savam lielajam dēlam, kurš ta' latvju alus tas labākais esot? Man ieteica Lāčplēsi, tumšo... Nu, ko lai saka. Mērce jau it kā garda, bet tas rūgtums... nogalina.

Pēc noteiktā laika iejaucam buljonā miltus un pievienojam mērcei, uzvārām. Kad sāk vārīties mērce, izņemam ārā lauru lapas un speķa gabalu. Ar rokas blenderi visu samaļam  līdz masa kļūst viendabīga.

Uzliekam atkal uz uguns un pielejam klāt brendiju un Porto vai liķierīti. Pieberam šķipsnu sarkano piparu un pavārām kādas 2-3 minūtes.

Talāk seko improvizācija.

Katrai personai būs nepieciešams:
3 šķēles viegli apgrauzdētas tostermaizes,
dažādu gaļiņu un desu kombinācijas,
5 ļoti plānas, vēlams četrkantīgas, siera šķēlītes

Vienai šādai porcijai portugāļi izmanto ~5 dažādu veidu gaļas izstrādājumus. It kā šķiet šaušalīgi daudz, bet Portugālē gaļu, desas un sieru veikalos griež tik plānās šķēlītēs, ka tām var redzēt cauri :) Latvijā griežamie aparāti ir noregulēti pavisam citadāk - viena šķēle šeit pret trim Portugālē!

Un tā - var sacept pavisam caurspīdīgu liellopa gaļas šķēli un vienu svaigu cepamdesiņu (labāk ne no kombināta, bet kādu, teiksim, Jāņa Saukas ražotu gardumdesu), paņemt Latvijā nopērkama spāņu ražojuma vārītā šķiņķa un desas ar nosaukumu mortadela šķēlīti, kā arī kādu labu žāvētas desas šķēlīti, chorizo, piemēram.

Kad esam izvēlējušies gaļiņas, ko liksim starp maizēm, sākam visu likt kopā:
1. maize
2. ceptā gaļa
3. žāvētās desas šķēle
4. mortadela
5. maize
6. cepamdesiņa
7. vārītais šķiņķis
8. maize
9. siers - 4 šķēlītes katra no savas puses tā, lai nokarājas kā galdauta malas, un vienu - pašā viducī

Atkārtojam tik reizes, cik ēdājiem esam paredzējuši pasniegt francesinha. Liekam uz kādām 7-8 minūtēm cepeškrāsnī, lai maizīte uzspēj sasilt un siers pakust.

Pasniedzam dziļā šķīvī, bagātīgi pārlietu ar mērci. Portugāļi klāt ēd frī kartupeļus un piedzer aliņu, bet man tas šķiet krietni, krietni, krietni par daudz, jo jau noēdot šo brīnumu vēders plīst pušu kā tam vilkam, kurš aprija septiņus kazlēnus:))

Lai gards, ka nenoēsties!