Viens no maniem mīļākajiem portugāļu ēdieniem ir
bacalhau com natas - izcili gards Portugāles slavenās kaltētās mencas (bacalhau) sacepums ar apceptiem kartupelīšiem, sīpoliem, balto (bechamel) mērci un saldo krējumu (natas). Latvijā šī zivs man ir pieejama tikai tad, kad tā atceļo līdzi kādam manam Portugāles viesim, tādēļ īpaši bieži šo gardumu es nebaudu un jāizlīdzas ar vietējā tirgū pieejamajām zivtelēm.
Šoreiz gatavoju svaigu mencas fileju, izmantojot tās pašas izejvielas, kas nepieciešamas
bacalhau com natas pagatavošanā, tikai kaloriju ziņā mazliet vieglākā versijā, jo kartupeļus necepu kā to parasti dara portugāļi.
Sastāvdaļas (6 p.)
1 liela mencas (paltusa, zandarta) fileja
+/- 6 kartupeļi
1 sīpols
ķiploks pēc vēlēšanās
piens (leju no pakas, ar 0.4 - 0.5l vajadzētu pietikt)
sviests, kāds gabaliņš ap 40 gr.
2 ēd. k. milti
200ml saldais krējums
svaigi rīvēts muskatrieksts
sāls, pipari
lauru lapa
olīveļļa
cietais siers (nav obligāti)
Sagatavojam kartupeļus - nomizojam, sagriežam ~2cm lielos gabaliņos un liekam vārīties sālsūdenī.
Kamēr kartupeļi gatavojas, ķeramies klāt mērcei. Katliņā izkausējam sviestu, pievienojam miltus, kārtīgi izmaisām. Vislabāk to darīt ar putojamo slotiņu, tādējādi izvairoties no eventuālajiem kunkuļiem. Nepārtraukti maisot, pielejam klāt saldo krējumu. Kad tas kļuvis biezāks, lejam klāt pienu, bet ne visu uzreiz, pa daļām. Tā mēs varam kontrolēt mērces biezumu, kādu vēlamies dabūt. Man vislabāk tīk ne pārāk šķidra un ne pārāk bieza mērce, pēc konsistences varētu salīdzināt ar mazo pankūku mīklu :) Mērces īstais biezums būs redzams tad, kad uzmetīs pirmo burbuli - tā ir droša zīme, ka milti ir uzbrieduši. Tad arī pievienojam svaigi rīvētu muskatriekstu, šķipsnu sāls un svaigi maltus malnos piparus. Liekam malā.
Sagriežam sīpolu diezgan plāni, pusmēnestiņos. Kādā tējkarotē (noteikti var lielakā daudzumā, ja nav jādomā par kalorijām) olīveļļas uz lēnas uguns apcepinam sīpolus un lauru lapu, cepšanas beigās pievienojam smalki sakapātu ķiploku.
Kartupeļus nokāšam un samīcām. Ja kartupeļi ir miltaini, pievienojam nedaudz pienu. Mīcīt kartupeļus var gan ar veco, labo koka stampiņu, gan arī jaunmodīgajiem metāla rīkiem. Vienīgais, ko noteikti nevajadzētu darīt, ir blenderēt. Tad kartupeļi pārvērtīsies klīsterī un nebūs baudāmi.
Sagriežam zivi ~5cm lielos gabaliņos un kārtojam cepamtraukā. Ja cepamtrauks ir tāds, kas mēdz piedegt, iesmērējam to ar olīveļļu. Es parasti to nedaru, jo cepu stikla vai māla traukā, vai arī pannā ar nepiedegošo pārklājumu.
Zivtiņai virsū liekam ceptos sīpolus. Pārlejam ar sagatavoto mērci, atstājot pāris ēdamkarotes, kuras vēlāk izmantosim virsas pārklāšanai, un pāri kārtojam samīcītos kartupeļus.
Virsu pārklājam ar atlikušo mērci un, ja ticība ļauj, pārkaisām ar smalki sarīvētu Parmas vai kādu citu cietās šķirnes sieru. Starp citu, leišu Džiugas siers ir pat ļoti baudāms un budžetam draudzīgāks.
Liekam cepeškrāsnī kādos 200Cº un cepinam ~20-30 minūtes.
Lai arī šo paēdienu nevar ierindot īpaši veselīgo un lieso ēdienu kategorijā, taču ievērojot saprātīgus kvantumus un, pasniedzot ar kaudzi zaļo salātu, pilnīgi noteikti sevi var kādreiz palutināt. Jā, starp citu, šī kombinacija tīri labi arī iet pie sirds bērniem, kuri nav īpaši lieli zivju mīļotāji.
Eh, gards, ka nenoēsties!