{sēņu risotto}

Man ļoti garšo sēnes. Ceptas, vārītas, sālītas, marinētas... visvisādas. Vienīgais noteikums, tām ir jāgaršo pec sēnēm - pēc meža sēnēm. Ja nav iespējas pagatavot meža veltes, jāiztiek ar lielveikalu piedāvājumu un mazliet jāpašmaucas, sēņu aromātu radot mākslīgi, ar buljona kubiņa palīdzību.
Es noteikti neesmu buljona kubiņu fans, tomēr dažkārt (aizžmiedzot acis un izliekoties, ka nekas tāds nav noticis) man sanāk virā kādu iemest. Es to tiešām nedaru bieži, taču ir tādi ēdieni, kuros buljons ir vitāli nepieciešams un ar ūdenī sabārstītu "Anniņu bez sāls" ir gaužām par īsu, bet vārīt pašai īstu, labu buljonu rokas neceļas.

Pirms vairākiem gadiem gatavoju ļoti liesu risotto ar sēnēm - šis variants ir daudz krēmīgāks, bagātīgāks un arī neapšaubāmi gardāks.

Sastāvdaļas 6-8 p.
300gr Arborio (vai citi apaļie) rīsi
250gr brūnie šampinjoni
250gr portobello sēnes
1 sīpols
2-3 ķiploka daiviņas
1 selerijas kāts
sēņu buljona kubiņš
150-200ml baltvīns
1-2 t.k. olīveļļa
1-2 ēd.k. sviests
1 sauja tikko rīvēts Parmas vai kāds cits cietais siers
sāls, pipari


Uzvāram litru ūdens un izšķīdinam tajā buljona kubiņu.

Sagriežam sēnes.

Sagriežam sīpolu, seleriju un sasmalcinam ķiploku. Liekam cepināties olīveļļā līdz sīpoli kļūst skaisti caurspīdīgi, bet pārāk nesabrūnē.

Pievienojam rīsus, mazliet apcepinam. Pielejam baltvīnu, pacepam, pievienojam sēnes, atkal maisot pacepinam. Lejam klāt buljonu. No sākuma kausiņu, mazliet pacepam, tad vēl un vēl un vēl. Visu laiku apmaisām! Pēc minūtēm 15-17 vajadzētu būt jau uz gatavības robežas. Rīsi ārpusē būs mīksti, iekšā stingri, bet ne cieti. Viruma konsistencei jābūt kā plūstošai biezputrai:) Ja nu gadījumā notiek tā, ka aptrūkstas buljons un negribam ķerties klāt pie otra kubika, iztiekam ar vārošu ūdeni.

Kad šķiet, ka gatavība sasniegta, pievienojam sviestu un sarīvēto sieru. Ja tas šķiet lieki, varam arī nepievienot, taču tad mums nebūs vis risotto, bet rīsi ar sēnēm. Tāpat arī, ja risotto rīsu vietā izmantosim parastos rīsus. Pagaršojam un pievienojam sāli un piparus, ja nepieciešams.

Risotto ir jāpasniedz uzreiz pēc pagatavošanas. Ja tas kādu laiku stāvēs mala neviena neievērots un pēcāk tiks atkārtoti sildīts, garša protams nemainīsies, bet īpašā, krēmīgā risotto konsistence gan būs neglābjami zudusi.

Gards, ka nenoēsties, patiesi!